Ministrija jau ilgstoši cenšas panākt skolu ar mazāku skolēnu skaitu reorganizāciju, jo saskata iespējas šādi ietaupīt budžeta līdzekļus, kurus varētu novirzīt skolotāju algu celšanai. Šādi plāni allaž ir sastapušies ar pašvaldību pretestību, kas savukārt argumentē, ka skolu slēgšana nozīmējot apdzīvoto vietu izmiršanu reģionos. Pašlaik ir sagatavots jauns reformu plāns, kas paredz stingrākas prasības skolēnu skaitam skolās, īpaši 7.-9.klašu grupā un vidusskolās.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) par piemēru min Valmieras novadu, kur kritēriju ievērošana 7.-9.klašu grupā nozīmēšot, ka bez dzīvesvietai tuvākās skolas varot palikt 278 skolēni, bet pašvaldībai būšot jārod papildu finansējums pārvadājumiem un jauna internāta izbūvei, kā arī būšot jāfinansē pedagogu pārvadājumi uz izglītības iestādēm. Pēc LLPA paustā, Valmieras novada skolas autobusa ikdienas maršruts ir 46 kilometri, kas nozīmē, ka pirmais skolēns uz skolu ceļā pavadot vairāk nekā stundu, kas neatbilst IZM noteiktajam sasniedzamības kritērijam.

Savukārt Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments prognozē, ka var rasties risks “būtiskam skolēnu skaita samazinājumam”, jo Rīgā ir “izteikta tendence” skolēniem pēc 6.klases mainīt izglītības iestādi uz kādu no Rīgas valsts ģimnāzijām. Tādējādi skolas varot neiekļauties kvantitatīvo kritēriju prasībās 7.- 9.klašu grupai.

Rīgas dome uzskata, ka visā pamatskolā tās piepildījumu, tai skaitā konkrētu klašu grupu un skolēnu skaitu klasē, būtu jāregulē un jānosaka pašvaldībai, ņemot vērā apdzīvotību konkrētajā pašvaldībā vai apkaimē, mobilitātes iespējas, kopienu viedokli, finanšu efektivitāti un citus aspektus.

Domes skatījumā, neskaidrs palicis arī jautājums par to, kā tiks finansētas izglītības iestādes, kuras īsteno tikai speciālās izglītības programmas, kā arī, ja finansējums tiks dalīts pēc principa “Programma skolā”, vai tiks paredzēts, ka vispārizglītojošā skola varēs īstenot arī speciālās izglītības programmas atsevišķiem bērniem klasē vai atsevišķi visai klasei, un kā tas korelēs ar optimālās klases lielumu.

Neapmierinātību ar to, ka ziņojumā neparādās priekšlikumi par speciālās izglītības vajadzību nodrošināšanu, pauž arī Latvijas Reģionālo attīstības centru apvienība (RACA). Arī RACA ieskatā kvantitatīvos kritērijus 1.-9.klašu grupā pašvaldībām būtu jānosaka pašām, neizslēdzot iespēju, ka tās varēs uzturēt skolas, kurās skolēnu skaits būtu mazāks par normatīvajos aktos noteikto optimālo skolēnu skaitu izglītības iestādē konkrētajā klašu posmā.

RACA nepiekrīt IZM iecerei administratīviem centriem piemērot tos pašus kritērijus, kādus valstspilsētām. Atbilstoši RACA ierosinājumam, administratīvajos centros, kuros ir valsts ģimnāzija, vidusskolas 10.-12.klasēs būtu jānosaka nevis 120, bet 60 skolēnu piepildījums.

Savukārt skolēnu skaitam 1.-9.klasēs ārpus administratīvajiem centriem būtu jābūt 80, nedalot pa klašu grupām, bet 7.-9.klašu grupā būtu jāsamazina līdz 30 skolēniem, jo nodrošināt 7.-9.klašu grupā 60 skolēnus, kā to iecerējusi IZM, “nav reāli izpildāms”, apgalvo RACA, paužot, ka tas var likt “pašpietiekami funkcionējošu pamatskolu” reorganizēt par sākumskolām, palielinot viena skolēna izmaksas reorganizētajās skolās.

Ja tomēr kvantitatīvie kritēriji tiktu noteikti augstāki par RACA pašvaldībām vēlamiem, tā lūgusi noteikt, ka tādā gadījumā pašvaldība būs tiesīga lūgt nepiemērot noteiktos kritērijus atsevišķām izglītības iestādēm, iesniedzot IZM ekonomisko pamatojumu. Pēc “pamatota lūguma” ministrijai būtu jāizvērtē arī katras skolas nozīme, nosakot izņēmumu skolām ar augstiem izcilības kvalitātes rādītājiem.

Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) savukārt neesot izprotams, kāpēc valsts budžeta finansējuma nodrošināšana piesaistīta tieši kvantitatīvajiem kritērijiem, kas 1.-6.klašu grupai ir rekomendējoši. LPS vērtējumā, tiekot pārkāptas kompetences robežas attiecībā uz pašvaldības tiesībām noteikt izglītojamo skaitu klasē 7.-9.klašu grupā.

“Šāda kvantitatīvā rādītāja noteikšana var būt rekomendējoša, bet tā nevar ietekmēt pašvaldības tiesības un pienākumu nodrošināt obligāto izglītību, un valsts savukārt nevar atteikties no pedagogu samaksas pienākuma izpildes, ņemot vērā, ka tas ir ar likumu uzlikts kā valsts pienākums,” iebilst LPS.

LLPA pauž, ka neesot saprotams, kādi aprēķini pamato IZM mērķi, lai 80% pedagogu strādātu pilnu slodzi. Tā vietā, asociācijas ieskatā, būtu nepieciešams veikt “konkrētus aprēķinus” par pedagogiem ar nepilna laika slodzēm, izslēdzot izglītības iestāžu administrāciju, no augstskolām piesaistītus pedagogus, nozares profesionāļus padziļināto kursu apmācībām un pensijas vecuma pedagogus, kas “pierunāti aizpildīt vakances”.

LPS pauda kritiku, ka informatīvajā ziņojumā izmantotā informācija no starptautisko pētījumu rezultātiem parāda sekas, bet netiekot pētīti un analizēti cēloņi, lai varētu sniegt iespējamos risinājumus radušos seku novēršanai. Piemēram, informatīvajā ziņojumā tiek runāts par individuālo atbalstu un atbalsta personālu – psihologa, sociālā pedagoga, logopēda, speciālā pedagoga un pedagogu palīgu – nepieciešamību, tomēr neesot apzināti cēloņi, kādēļ skolās šis personāls trūkst un nav bijis iespējams to nodrošināt. LPS ieskatā, ziņojumā būtu jāparedz termiņi, cik ilgā laikā iespējams sagatavot speciālistus, lai ar tiem nodrošinātu skolas.

IZM piedāvātajam informatīvajam ziņojumam kritiku paudušas arī atsevišķas ministrijas. Finanšu ministrija (FM) norādīja uz to, ka ziņojumā nav iekļauts piedāvāto risinājumu ietekmes izvērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem, lai arī secināts, ka esošajā situācijā pilnībā īstenot jauno finansēšanas modeli nebūs iespējams lielo vakanču skaita un ierobežoto valsts budžeta iespēju dēļ.

Savukārt gadījumā, ja jaunajam finansēšanas modelim no nākamā gada 1.septembra būs nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, tad jautājums par tā piešķiršanu būtu skatāms 2024.gada budžeta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem. Vienlaikus ministrijas iesniegtajā prioritāro pasākumu sarakstā finansējuma pieprasījums nav iekļauts, līdz ar ko, ņemot vērā ieceri aprēķinus par fiskālo ietekmi uz valsts un pašvaldības budžetu paredzēts veikt līdz 2024.gada 31.janvārim, FM pieļauj, ka jaunā finansēšanas modeļa ieviešana no 2024.gada 1.septembra varētu nebūt iespējama, jo tam nebūs paredzēts finansējums.

FM neesot saprotams, kāpēc IZM esošo finansēšanas modeli “Skolēns pašvaldībā” vērtē kā neefektīvu, jo tas ir spēkā tikai vienu mācību gadu no 2022.gada 1.septembri, un tam ir paredzēts trīs gadu pārejas periods, līdz ar ko būtu jāizvērtē, vai šobrīd ir iespējams izdarīt secinājumus par esošā finansēšanas modeļa “Skolēns pašvaldībā” neefektivitāti.

FM neatbalsta arī IZM uzsvaru uz virzību pedagogu bruto darba mēnešalgas palielinājumam līdz vidēji 2500 eiro par likmi jeb 15,625 eiro stundā, jo tas neatbilst valdības līdz šim pieņemtajiem lēmumiem.

Kā ziņots, lai izglītības iestāde varētu saņemt valsts budžeta finansējumu pilnā apjomā, iecerēts noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē atkarībā no urbanizācijas līmeņa, kā arī ievērot urbanizācijas līmeni – jo blīvāk apdzīvota teritorija, jo lielāku skolēnu skaitu klasē un vairāk klašu komplektu būs nepieciešams nodrošināt.

Atbilstoši IZM redzējumam, valstspilsētās un administratīvajos centros minimālajam skolēnu skaitam visās četrās klašu grupās būs jānodrošina vismaz 120 skolēni. Pašvaldībās ārpus administratīvajiem centriem 1.-3. un 4.-6.klašu grupās minimālais skolēnu skaits, atbilstoši ministrijas iecerei, būtu 30 skolēni, bet 7.-9. un 10.-12.klašu grupās – 60 skolēni. Savukārt pierobežā un reti apdzīvotās pašvaldībām skolēnu skaitam trīs klašu grupās līdz 9.klasei būtu jābūt 30, bet vidusskolā – 60.

Ministrijā aģentūrai LETA skaidroja, ka tā ir atteikusies no ieceres par obligāta vidējā skolēnu skaita noteikšanu klasē, lai sniegtu skolām lielāku elastību.

IZM norādīja, ka kvantitatīvie kritēriji 1.-6.klašu grupā būs rekomendējoši un pašvaldības varēs izdarīt izņēmumus, tomēr šajā izglītības pakāpē nebūs atļauts organizēt apvienotās klases. Savukārt kvantitatīvie kritēriji 7.-12.klašu grupā būs saistoši visām pašvaldībām – lēmumu par skolu tīkla reorganizāciju pieņems pašvaldība, to saskaņojot ar ministriju. Pašvaldības, kas atrodas pie valsts ārējās robežas, varēs autonomi noteikt kvantitatīvos kritērijus 1.-9.klašu grupā, bet 10.-12. klašu grupā kritēriji būs saistoši neatkarīgi no pierobežas.