Kā pauda Meisters, no informācijas publiskajā telpā redzams, ka šī ir bijusi labi organizēta noziedzīga shēma, kurā katrai amatpersonai ir bijusi sava loma.

“Tas nav bijis tāds nejauš vai apstākļu sakritības rezultātā noticis gadījums. Tas nozīmē, ka mums ir visas iespējas vērtēt arī plašāk, tostarp vērtēt arī šo iesaistīto uzņēmumu lomu dažādu valsts un pašvaldību informācijas sistēmu veidošanā, uzturēšanā, attīstībā, tostarp arī prokuratūras,” sacīja ģenerālprokurors.

Viņš atzina, ka arī prokuratūra ir norūpējusies un vērsusies drošības iestādēs, lai saņemtu informāciju un vērtējumu, vai kaut kādā veidā ir apdraudēta arī prokuratūras drošība.

Vaicāts, vai šādai vērtēšanas iniciatīvai jānāk no katras atbildīgās iestādes vai varbūt prokuratūra var ko rosināt, viņš sacīja, ka patlaban neredz, ko šajā stadijā varētu rosināt prokuratūra.

“Šobrīd mūsu galvenā rūpe ir pārliecināties, ka prokuratūras informācijas sistēma un ar E-lietu saistītās platformas nekādā veidā nav ietekmētas, apdraudētas un ir pilnībā drošas un šī attīstība ir turpināma,” sacīja ģenerālprokurors.

Viņš arī skaidroja, ka no EPPO tālākās izmeklēšanas rezultātiem ir atkarīgs, vai būs pamats pārskatīt vēl kādus citus IT projektus vai tas aprobežosies ar to, kas jau ir identificēts.

Jau ziņots, Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rosinātos grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, ar kuriem paredzēts rudenī gaidāmajās vēlēšanās noteikt balsu manuālu skaitīšanu.

Nodrošināt manuālu balsu skaitīšanu rosināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, piesaucot bažas par IT ietekmēšanas riskiem. Rinkēvičs šādu aicinājumu izteica pēc tam, kad iepazinās ar EPPO sniegto informāciju saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem IT iepirkumos un to iespējamo ietekmi uz 2026. gada Saeimas vēlēšanu procesu.

Valsts policija EPPO sāktajā kriminālprocesā aizdomās par krāpšanos 1,5 miljonus eiro vērtos IT iepirkumos aizturēja 21 personu, tostarp valsts amatpersonas.

Kā drošības līdzekli apcietinājumu piemēroja publisko iepirkumu speciālistam Ainaram Bideram, bijušajam Valsts digitālās attīstības aģentūras direktoram Jorenam Liopam un “Corporate Solutions” uzņēmumu grupas īpašniekam un vadītājam Aigaram Cerusam.

Kriminālprocess sākts pērn gada nogalē, un tas kvalificēts pēc Krimināllikuma pantiem par krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā organizētā grupā.

Pēc izmeklēšanā iegūtās informācijas organizēta personu grupa noslēgusi nelikumīgu slepenu vienošanos, lai iepriekš noteiktu uzvarētājus publiskajos iepirkumos vismaz sešos projektos, ko finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, līdz 1,5 miljonu eiro apmērā. Pastāv aizdomas, ka līgumi nelikumīgi nodrošināti ar valsts amatpersonu palīdzību, savukārt nelikumīgi iegūtā peļņa sadalīta starp iesaistītajiem.

EPPO preses paziņojumā bija teikts, ka dažu projektu īstenošana var radīt arī potenciālus valsts drošības riskus, jo tie varētu ietekmēt vēlēšanas un demokrātiskās procedūras.

Kā žurnālistiem paudis CVK priekšsēdētājs Māris Zviedris, CVK gaida tiesībsargājošo iestāžu vērtējumu par vēlēšanu sistēmas izveides procesu un iespējamiem riskiem.