Latvijas Televīzijas raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” viena ģimene atklājusi savu pieredzi trijās Latvijas psihoneiroloģiskajās slimnīcās, kur šogad pabijusi viņu meita Laura, kura 17 gadu vecumā sākusi runāt par paškaitējumu.

“Uz papīra” un slimnīcu mājaslapās viss izskatās atbilstoši, tomēr pavisam citāda aina paveras, kad jāsniedz palīdzība, vēsta raidījuma.

Raidījumā stāsta, ka Nacionālajā psihiskās veselības centrā video sarunas laikā ar mammu Laurai sanitārs rupji balsī nokliedzies, lai vācas ārā no koridora dīvāniņa, jo tā esot viņa vieta. Jauniete bijusi ļoti nobijusies, aizgājusi uz savu palātu.

Vēlāk mammai izdevies piefiksēt arī šī sanitāra sarunu ar medmāsu, kur izskanējuši draudi Lauras tēvam. Vecāki par šo faktu uzrakstījuši iesniegumu policijai, kas sākusi resorisko pārbaudi, vēsta “Panorāma”.

Arī par psihoneiroloģiskajā slimnīcā Strenčos, kur jauniete pabijusi jau trīs reizes, vecāki izceļ tās pašas problēmas: māsu un sanitāru līmeņa personāls mēdz būt paviršs un neiecietīgs.

Arī šeit neesot bijis terapijas plāna, jo, kā izrādījies, jau vasaras sākumā bija beigušās kvotas psihologu pakalpojumiem, informē raidījums.

“Lai arī slimnīcas vadība saka, ka ir jārunā ar šiem cilvēkiem jaukā, saprotamā, cieņpilnā valodā, diemžēl tā ir sistēmiska lieta – šāda attieksme, izskatās, vairumā gadījumu tomēr nav. Un šāda attieksme ir būtībā pilnīgi graujoša lieliem bērniem, kuri pēc 18 gadu vecuma ir nonākuši šajā vidē, kur personāls [..] ir notrulinājies tādā veidā, ka ir iestājusies profesionālā rutīna un viņi pret visiem izturas vienādi,” par novēroto pārdomās dalās Lauras tētis.