Kā aģentūru LETA informēja LPS, tās skatījumā – neatkarīgi no tā, kāds pedagogu darba slodžu sadalījums šobrīd tiek noteikts, ir nepieciešams skaidri zināt paredzēto finansējumu darba samaksas nodrošināšanai, tai skaitā mērķdotācijas aprēķinu pašvaldībām, lai spriestu par konkrēta modeļa piemērošanu.

Tikai tad, kad būs zināms mērķdotācijas aprēķināšanas princips, varot spriest par pedagogu darba slodzes noteikšanas principiem, jo tad būšot saprotams, ar kādu līdzekļu summu var rēķināties un ko atļauties apmaksāt.

Kā pauž LPS, svarīgi, ka izglītības iestāde sadarbībā ar dibinātāju izstrādā darba samaksas nosacījumus, jo esot jāņem vērā, ka novados ir dažādu pakāpju skolas, līdz ar to pieeja pedagogu slodzes noteikšanai varētu būt atšķirīga.

LPS atbalsta, ka jāturpina diskusija par pāreju uz 40 stundu darba slodzi visām pedagogu grupām, lai nodrošinātu Darba likumā noteikto vienlīdzīgu tiesību principu, nodrošinot normālu darba laiku 40 stundas nedēļā par vienu pilnu slodzi.

Vienlaikus LPS akcentē riskus par iespējamo pedagogu trūkumu.

“Optimālais mācību skaits vienā slodzē ir 26 kontaktstundas nedēļā.

Kritiskais maksimums – 30 kontaktstundas nedēļā – varētu būt noteikts kā īstermiņa risinājums, ja, piemēram, sadalot visas klases pedagogiem, paliek neliels stundu skaits, kuram nav iespējams atrast pilna darba laika pedagogu.

Šādā gadījumā vienu gadu varētu pieļaut, ka atsevišķi skolotāji strādā ar maksimālo stundu skaitu – 30.

Šī kārtība parādīs reālo pedagogu trūkumu valstī. Nosakot maksimālu stundu skaita griestus, jārēķinās ar lielu vakanču skaitu pedagogu trūkuma dēļ.

Tāpēc, pirms ieviest jauno sistēmu, jārisina jautājums ar pedagogu piesaisti darbam skolā,” teikts LPS paziņojumā.

LPS rosina izstrādāt modeļa “Programma skolā” finansēšanas principus pedagogu darba samaksas noteikumos, modelī ietverot skaidri saprotamu aprēķinu, tai skaitā mācību plāna īstenošanai, atbalsta personāla nodrošināšanai, fakultatīvajām un audzināšanas stundām u.c.

LPS pozīcija par Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) izvirzītajām prasībām slodžu balansēšanai ir mazāk kritiska nekā Latvijas Lielo pilsētu asociācijai (LLPA), kas daļu no prasībām novērtēja kā neizpildāmas.

“Ņemot vērā, ka viena no pašvaldības funkcijām ir izglītības nodrošināšana tās teritorijā, pašreizējās pārrunās par pedagogu slodžu proporciju pie sarunu galda nav aicināts būtisks spēlētājs – pašvaldības.

LIZDA izvirzītajām prasībām būs tieša ietekme uz izglītības pārvaldēm vietvarās, kā arī pašvaldību budžetu.

Vienlaikus gan pašvaldības, gan izglītības pārstāvjus vieno virsmērķis – jaunākajām paaudzēm nodrošināt kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītību,” norāda LLPA prezidents, Valmieras mērs Jānis Baiks.

LLPA atbalsta IZM piedāvājumu, kas paredz, ka pedagogu slodžu sabalansēšanas principi valdībā tiks virzīti kopā ar grozījumiem “Pedagogu darba samaksas noteikumos”, kas paredz pedagogiem noteikt vienotu normālo darba laiku – 40 astronomiskās stundas nedēļā, sākot ar 2025. gada septembri.

Sabalansēšanas principi paredz noteikt, cik laika no darba nedēļas pedagogs velta kontaktstundām un cik pārējiem darba pienākumiem, tostarp laikam, kas nepieciešams, lai sagatavotos mācību stundām.

LLPA ieskatā, LIZDA uzturētās prasības nav reālistiskas pret pašlaik nodarbināto pedagogu skaitu un pašvaldību budžeta iespējām.

Arodbiedrības prasība par 50/50 attiecību starp kontaktstundām un laiku, ko pedagogs velta pārējiem pienākumiem, tostarp mācību stundu sagatavošanai, ir nereālistisks pret šobrīd valstī pieejamo pedagogu skaitu.

Jau pašlaik nozarē esot jūtams kvalificētu skolotāju trūkums un vairākās pašvaldībās ir grūtības nokomplektēt pilnu skolotāju kolektīvu, taču LIZDA piedāvātais slodžu sadalījums šo uzdevumu vēl vairāk apgrūtinātu.

Tā kā lielu daļu no pedagogu atalgojuma sedz pašvaldība, LLPA uzskata, ka LIZDA prasību izpilde attiecībā uz pedagogu slodžu proporciju nodrošināšanu būtiski apgrūtinātu vietvaru budžetus, ja lēmumam par slodžu sadalījumu neseko arī pieaugums finansējumā, ko novirzīt pedagogu algām. LLPA pastāv uz IZM piedāvāto slodzes attiecību 65/35.

Kā ziņots, Izglītības un zinātnes ministrija nepiekrīt LIZDA prasībām par vēlamo slodžu balansēšanas veidu no nākamajā mācību gada, jo neredz iespējas tam iegūt papildu nepieciešamo finansējumu.