Ceturtdiena, 23. marta Mirdza, Žanete, Žanna
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Pērn policija reģistrējusi vairāk nekā 2000 telefonkrāpšanas mēģinājumus un krāpšanas gadījumus

Pērn policija reģistrējusi vairāk nekā 2000 telefonkrāpšanas mēģinājumus un krāpšanas gadījumus, un krāpnieki arvien biežāk uzdodas par valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem un vilto telefona numurus, aģentūru LETA informēja Valsts policija.

Pērn policija reģistrējusi vairāk nekā 2000 telefonkrāpšanas mēģinājumus un krāpšanas gadījumus
Ilustratīvs (Foto: freestocks on Unsplash)
26.01.2023 16:53

LETA

Līdz šim lielākoties iedzīvotāji vērsušies policijā informācijas nolūkā, jo zinājuši par šādām krāpšanām un nav noticējuši viltvāržiem. Arī šogad uzdarbojas starptautiski krāpnieki, turklāt aizvien biežāk viņi mēģina iedzīvotājus pārliecināt, ka ir no kādas valsts pārvaldes iestādes, un ticamības radīšanai ļaundari pat vilto valsts iestāžu, tostarp policijas, tālruņa numurus.

Visbiežāk krāpnieki uzdodas par policijas vai citu tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem. Lai izvilinātu iedzīvotāju bankas datus, viņi izdomā dažādus stāstus, piemēram, ka šie dati esot nepieciešami, jo iedzīvotāja bankas kontā kāds veic nelikumīgas darbības.

Lai iegūtu iedzīvotāju uzticību, krāpnieki pat atdarina valsts iestāžu tālruņa numurus. Proti, zvana saņēmēja telefona ekrānā redzams, ka ienākošais zvans ir, piemēram, no policijas vai kādas cits valsts pārvaldes iestādes, taču patiesībā parasti šie krāpnieki atrodas ārvalstīs. Ar numuru viltošanas tehnoloģiju noziedznieki spēj atdarināt jebkādas valsts tālruņa numuru un pat uzņēmuma vai iestādes nosaukumu.

Parasti šie krāpnieki runā krievu valodā, kaut arī ir fiksēti daži gadījumi, kad noziedznieki sākotnēji latviešu valodā nosaukuši it kā savu vārdu un amatu un tad turpinājuši sarunu krievu valodā.

Iedzīvotājiem jāatceras, ka ne banku, ne valsts pārvaldes iestāžu darbinieki nekad nezvanīs, lai noskaidrotu pieejas datus bankas kontiem – kredītkaršu numurus, PIN kodus, “Smart-ID” piekļuves kodus, CVC kodus un tamlīdzīgi.

Saņemot šādu aizdomīgu zvanu, ieteicams to pārtraukt. Tāpat nekādā gadījumā pēc svešinieku pieprasījuma nedrīkst savā datorā instalēt tādas programmatūras kā “AnyDesk” un “TeamViewer”, ar kuru palīdzību krāpnieki var attālināti pieslēgties jūsu bankas kontam un veikt noziedzīgas darbības ar jūsu finanšu līdzekļiem.

Savukārt noziedznieku atsūtītās saites un e-pastu pielikumi var saturēt datorvīrusus, tāpēc nevajag tos vērt vaļā.

Ņemot vērā, ka šie noziedznieki parasti runā krievu valodā, likumsargi it sevišķi aicina brīdināt savus krievu valodā runājošos tuviniekus un paziņas par krāpšanu tendencēm.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz