No bojāgājušiem 42 bija vīrieši, kuru vidējais vecums bija 59,9 gadi, un 31 sieviete, kuru vidējais vecums bija 63,6 gadi. No bojāgājušajiem trīs bija nepilngadīgas personas. Viena persona vēl nav identificēta.

Pērn ugunsgrēkos cieta 257 cilvēki, kas ir tikpat, cik gadu iepriekš. No cietušajiem 155 bija vīrieši un 102 sievietes. Starp cietušajiem 21 persona bija nepilngadīga.

Ugunsgrēkos 2022.gadā tika izglābti 369 cilvēki, kas ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn palielinājās kopējais izsaukumu skaits, tajā skaitā, arī izsaukumu skaits uz ugunsgrēkiem un glābšanas darbiem, bet samazinājās maldinošo izsaukumu skaits.

Kopumā 2022.gadā ugunsdzēsēji glābēji devās uz 20 845 izsaukumiem, no tiem 6777 izsaukumi bija uz ugunsgrēkiem, 248 – uz meža ugunsgrēkiem, 10 161 – uz glābšanas darbiem, bet 3659 izsaukumi bija maldinājumi.

“No vienas puses aizvadīto gadu varam vērtēt pozitīvi, jo ugunsgrēkos gāja bojā līdz šim mazākais cilvēku skaits – 74. Bet tajā pašā laikā redzam, ka lielu daļu šīs traģiskās nelaimes varēja novērst, ja vien cilvēki būtu uzmanīgāk rīkojušies ar uguni, parūpējušies par dūmu detektora uzstādīšanu savā mājoklī, saveduši kārtībā apkures iekārtas, nelietojuši bojātas elektroierīces un tā tālāk,” uzsvēris VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš.

Apmēram 60% ugunsgrēku izceļas cilvēku neizmanības dēļ, un šo ugunsgrēku varētu nebūt, ja cilvēki būtu apdomīgāki, piesardzīgāki. Tāpat būtisks ugunsgrēku izcelšanos veicinošs faktors ir alkohola lietošana.

Aizvadītajā gadā reģistrēts par 27 ugunsgrēkiem vairāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies ugunsgrēku skaits mājokļos un lauksaimniecības objektos, bet pieaudzis nedzīvojamās ēkās – pirtīs, saimniecības ēkās, kā arī publiskās un ražošanas ēkās, transportlīdzekļos un noliktavās.

No visiem aizvadītajā gadā reģistrētajiem ugunsgrēkiem 1454 bija kūlas ugunsgrēki, kuru skaits pielielinājās par vairāk nekā 25%.

Pērn ugunsgrēkos iznīcinātas 520 ēkas un 275 transportlīdzekļi.

2022.gadā visvairāk izsaukumu reģistrēts Rīgā un Rīgas reģionā – 10 104, bet Vidzemes reģionā pērn bijis mazākais izsaukumu skaits – 2216. Zemgales reģionā reģistrēti 3044 izsaukumi, Latgales reģionā – 2754, bet Kurzemes reģionā – 2727.

VUGD Rīgas reģiona pārvaldes pārziņas rajonā dzēsts 2801 ugunsgrēks un saņemti izsaukumi uz 5081 glābšanas darbu. Vismazāk izsaukumi uz ugunsgrēku dzēšanas darbiem saņemti Vidzemē – 726, savukārt vismazākais izsaukumu skaits uz glābšanas darbiem reģistrēts Latgales reģionā – 1114.

Aizvadītajos gados ievērojami pieauga izsaukumu skaits uz glābšanas darbiem. 2022.gadā ugunsdzēsēji glābēji veica 10 161 glābšanas darbu, kas ir par 1150 vairāk kā 2021.gadā un par 2019 vairāk kā 2020.gadā.

Glābšanas darbos izglābti 518 cilvēki. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu statistiku, izglābto cilvēku skaits ir pieaudzis. Lielākā daļa glābšanas darbu bija saistīti ar dažāda veida tehnisko palīdzību, piemēram, nolūzušu koku novākšana, cilvēku glābšana pēc ceļu satiksmes negadījumiem, uz ūdens un ledus, mežā vai purvā, kā arī sniedzot atbalstu citiem operatīvajiem dienestiem.

Pēc ceļu satiksmes negadījumiem ugunsdzēsēji glābēji izglāba 146 cilvēkus, mežā vai purvā – 65, uz ūdens un ledus – 79 cilvēkus.

Šogad dienests turpināšot īstenot dažādus informatīvos pasākumus, lai paaugstinātu iedzīvotāju zināšanas un izpratni par drošu rīcību, kas palīdz novērst negadījumus, kā arī pareizu rīcību, ja negadījums tomēr noticis.

Viens no uzsvariem noteikti būs uz dūmu detektoru nepieciešamību mājoklī, jo vēl joprojām tikai katrā trešajā mājoklī, kurā izcēlies ugunsgrēks, ugunsdzēsēji dzird skanam brīdinošo dūmu detektora signālu.

Savukārt ugunsgrēkos, kuros pērn cilvēki gāja bojā, vairumā gadījumu dūmu detektors mājoklī nebija uzstādīts. “Mūsu pieredze rāda, ka tajos mājokļos, kuros ir uzstādīts dūmu detektors, ugunsnelaime visbiežāk beidzas ar izbīli un materiālajiem, nevis cilvēku zaudējumiem,” uzsver VUGD priekšnieks.