Pagājušā gadā visos trīs galvenajos iekšlietu dienestos – Valsts policijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un Valsts robežsardzē – atvaļināto darbinieku skaits pārsniedzis dienestā pieņemto skaitu, liecina dienestu apkopotā informācija.

Valsts robežsardzē jau pēdējos trīs gadus no dienesta atvaļinājušos personu skaits ir lielāks nekā dienestā pieņemto. Pērn dienestā pieņemti 137, bet atvaļināti 212 robežsargi. Pērn 77 robežsargi atvaļinājušies no dienesta pēc pašu vēlēšanās, bet 23 aizgājuši no dienesta sakarā ar noteiktā vecuma sasniegšanu vai izdienas laika sasniegšanu.

2018.gadā pieņemti 106, bet atvaļināti 140. Savukārt vēl gadu iepriekš pieņemti 138, bet atvaļināti 153 robežsargi.

Komentējot minēto informāciju, Valsts robežsardzes preses pārstāve Kristīne Pētersone aģentūrai LETA skaidroja, ka robežsardze nav atrauta no kopējās situācijas un robežsardzē atalgojums nav konkurētspējīgs salīdzinot ar citām valsts institūcijām, piemēram, ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Lai arī šogad no janvāra zemākā ranga robežsargiem ir nedaudz palielināts atalgojums, tas joprojām ir nekonkurētspējīgs.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā pērn pieņemti 189 nodarbinātie, bet atvaļināti 266 nodarbinātie, no tiem, 239 amatpersonas un 27 darbinieki, kas ir par 52% vairāk nekā 2018.gadā. Pērn salīdzinot ar 2018.gadu, būtiski palielinājies amatpersonu skaits, kuras atvaļinātas no dienesta pēc paša vēlēšanās un sakarā ar noteiktajām prasībā neatbilstošu veselības stāvokli.

LETA jau ziņoja, ka lielākajā Latvijas tiesībsargājošajā iestādē – Valsts policijā (VP) pieņemtas 244 personas, bet atvaļinātas 532 personas. Biežākie neuzņemšanas dienestā iemesli bijuši fiziskās sagatavotības pārbaužu nenokārtošana, veselības neatbilstība, problēmas ar biogrāfiju un psiholoģisko pārbaužu nenokārtošana, liecina VP iepriekš Saeimas komisijā iesniegtā informācija.

Savukārt galvenie iemesli dienesta pamešanai ir vēlme pēc pārmaiņām dzīvē, neatbilstošs atalgojums un darba specifika, piemēram, slodze.