Svētdiena, 3. marts Tālavs, Tālis, Marts
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Pētījums: Četru gadu laikā Latvijas skolēnu sniegums matemātikā un lasīšanā samazinājies, dabaszinātnēs – audzis

Četru gadu laikā Latvijas skolēnu snieguma matemātikā un lasīšanā samazinājies, dabaszinātnēs – audzis, liecina otrdien publiskotie Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas “PISA 2022” pirmie rezultāti.

Pētījums: Četru gadu laikā Latvijas skolēnu sniegums matemātikā un lasīšanā samazinājies, dabaszinātnēs – audzis
Foto: pixabay.com
05.12.2023 13:15

LETA

2022. gada pētījuma cikla galvenais fokuss bija vērsts uz matemātiku – pētījumā tika vērtēta skolēnu matemātiskā kompetence jeb spēja domāt matemātiski un formulēt, lietot un interpretēt matemātikas problēmas dažādās dzīves situācijās.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas skolēnu matemātikas kompetence 2022. gada pētījumā samazinājusies par 13 punktiem, salīdzinot ar 2018. gada rezultātu – šogad skolēnu vidējais sniegums novērtēts ar 483 punktiem.

Latvijas skolēnu sasniegums esot “statistiski nozīmīgi augstāks” par OECD valstu vidējo līmeni – 472 punktiem un vienlaikus tie “būtiski neatšķiras” no Lielbritānijas, Polijas, Austrijas, Austrālijas, Čehijas, Slovēnijas, Somijas, Zviedrijas un Jaunzēlandes skolēnu vidējiem sasniegumiem.

Visaugstākie skolēnu vidējie sasniegumi matemātikā ir skolēniem Singapūrā – 575 punkti.

Virs 500 punktiem novērtēts arī skolēnu sniegums Makao, Taivānā, Honkongā, Japānā, Korejā, Igaunijā un Šveicē.

Pētījumā 6,4% Latvijas skolēnu uzrādījuši augstus sasniegumus matemātikā, kas ir mazāk par OECD valstu vidējo rādītāju 9%.

Šis rādītājs Latvijā ir samazinājies par 1,4 procentpunktiem, salīdzinot ar 2012.gada ciklu, taču pētnieki to nevērtē kā statiski nozīmīgu izmaiņu.

Atšķirībā no iepriekšējiem pētījuma cikliem, 2022. gadā matemātikas skala ir sadalīta astoņos kompetences līmeņos, no kuriem otrais zināšanu līmenis tiek uzskatīts par pamatlīmeni jeb skolēni demonstrē spēju un iniciatīvu izmantot matemātiku vienkāršās reālās dzīves situācijās.

Zemāku sniegumu par 2. kompetences līmeni matemātikā uzrādījuši 22% Latvijas skolēnu.

No tiem 5,4% Latvijas skolēnu spēj veikt vien vienkāršus aprēķinus ar veseliem skaitļiem, kas izriet no skaidri noteiktiem norādījumiem vai skaidri norādīta vienkāršā attēlojumā. Tikmēr OECD valstīs zemāku sniegumu par pamatlīmeni uzrādījuši vidēji 31% skolēni.

Vienlaikus skolēnu relatīvais skaits ar zemiem sasniegumiem matemātikā gan Latvijā, gan OECD valstīs ir pieaudzis par attiecīgi 2,2 un 5,8 procentpunktiem, salīdzinot ar 2012. gada ciklu.

Sasniegumu matemātikā izkliede starp skolām Latvijā kopumā ir 18%, bet skolas ietvaros ir 60%. Tikmēr OECD valstīs – attiecīgi 32% un 68%.

Starp Latvijas skolām ar augstiem vidējiem sasniegumiem ir gan Rīgas, gan pārējo pilsētu, gan lauku skolas.

Salīdzinot ar 2012. gada ciklu, Rīgas un lauku skolu skolēnu vidējie sasniegumi matemātikā nav būtiski mainījušies.

Tikmēr gan valstspilsētu, gan pārējo Latvijas pilsētas skolu skolēnu sasniegumi ir samazinājušies par 16 punktiem, un ir par 24 punktiem sliktāki par Rīgas skolēnu sasniegumiem.

Savukārt ģimnāziju skolēnu vidējie sasniegumi ir samazinājušies par deviņiem punktiem, bet vidusskolu un pamatskolu skolēnu sasniegumi attiecīgi par 12 un pieciem punktiem.

Valsts ģimnāziju skolēnu vidējais sasniegums, kas ir 529 punkti, ir par 18 punktiem labāki par pārējo ģimnāziju skolēnu vidējiem sasniegumiem, par 52 punktiem labāki par vidusskolu un par 72 punktiem labāki par pamatskolu skolēnu vidējiem sasniegumiem.

Pētnieki atzīmēja, ka arī šajā pētījuma ciklā nav novērotas nozīmīgas atšķirības starp sniegumu, ko uzrādījuši skolēni, kas mācās skolās ar latviešu mācību valodu, un skolēni no mazākumtautību skolām – attiecīgi 492 un 483 punkti.

Šajā salīdzinājumā izmantoti tikai Rīgas un pilsētu skolu skolēnu sasniegumi, jo starp lauku skolām esot tikai dažas, kur īsteno mazākumtautību izglītību programmas.

Zemāku sniegumu uzrādījuši skolēni, kuru izmantotā valoda mājās atšķiras no mācību valodas skolā – šo skolēnu vidējie sasniegumi ir par 27 punktiem zemāki nekā skolēniem, kam šīs valodas ir vienādas.

Latvijas skolēnu vidējais sasniegums dabaszinātnēs novērtēts ar 494 punktiem, kas ir augstāk par OECD valstu vidējo līmeni – 485 punktiem.

Pētnieki atzīmē, ka Latvijas skolēnu dabaszinātņu kompetence pēdējo trīs pētījumu programmas ciklos atbilda valstu grupai, kuras sasniegumi nebija nozīmīgi atšķirīgi no OECD valstu vidējā līmeņa.

Tikmēr 2022. gadā, vidējiem sasniegumiem pieaugot par septiņiem punktiem, tie “ilgtermiņā apliecina labu un stabilu dabaszinātņu zināšanu kvalitātes līmeni” pamatizglītības noslēguma posmā.

Zemu sniegumu dabaszinātnēs uzrādījuši 16,5% Latvijas skolēnu, kas ir mazāk nekā OECD valstīs vidēji – 24%.

Savukārt Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi lasīšanā atbilst OECD valstu vidējo rezultātu līmenim – 475 punkti.

Salīdzinot ar 2018. gadu, jaunākais rezultāts ir par četriem punktiem zemāks, kamēr OECD valstīs – par 16 punktiem. Tikmēr kopš 2009. gada pētījumu Latvijas skolēnu snieguma rādītājs praktiski nav mainījies.

Vienlaikus skolēnu skaits ar augstiem sasniegumiem lasīšanā Latvijā ir mazāks nekā vidēji OECD valstīs – 4,2%, kamēr vidēji OECD valstīs tādu ir 7,2%.

Vidējie sasniegumi skolēniem Latvijā nav atšķirīgi no Itālijas, Austrijas, Vācijas, Beļģijas, Portugāles, Norvēģijas, Horvātijas, Spānijas, Francijas, Izraēlas, Ungārijas un Lietuvas skolēnu vidējiem sasniegumiem.

Pētījumu 2022. gadā īstenoja 37 OECD valstīs un 44 partnervalstīs. Kopumā tajā piedalījās aptuveni 690 000 15 gadus veci skolēni, reprezentējot aptuveni 29 miljonus savu vienaudžu 81 valsts skolās.

No Latvijas pētījumā piedalījās 5373 skolēni no 225 skolām, kuri statistiskās izlases rezultātā pārstāvēja aptuveni 16 800 2006. gadā dzimušus skolēnus, kuri mācās dažādās Latvijas izglītības iestādēs, izņemot speciālās izglītības iestādes, ne zemāk par 7. klasi.

86% pētījuma dalībnieki bijuši devīto klašu skolēni.

 

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz