Tostarp 32% autovadītāju nav pārsnieguši pieļaujamo 0,5 promiļu robežu, bet 9% vīriešu dažas reizes šo robežu ir pārsnieguši un 1% vīriešu pārsnieguši vairākas reizes gadā.

Savukārt Igaunijā 43% vīriešu kādreiz ir braukuši reibumā. Tostarp 7% autovadītāju ievērojuši pieļaujamo promiļu robežu, kas Igaunijā ir 0,2 promiles, 21% vīriešu dažas reizes ir pārsnieguši šo limitu, bet 5% autovadītāju atļauto promiļu robežu pārsnieguši vairākas reizes.

Vienlaikus pētījuma dati liecina, ka Latvijā 24% sieviešu kādreiz ir braukušas pie stūres reibumā. Tostarp 21% no sievietēm nav pārsniegušas pieļaujamo promiļu robežu.

Savukārt Igaunijā 17% sieviešu ir braukušas pie stūres reibumā, tostarp 9% nav pārsniegušas 0,2 promiļu robežu.

Pētījumā arī secināts, ka gan Latvijā, gan Igaunijā reibumā pie stūres biežāk brauc gados vecāki autovadītāji, piemēram, Latvijā vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem 28% autovadītāju ir braukuši pie stūres reibumā, bet vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem – 35%

Igaunijā vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem 18% autovadītāju ir braukuši pie stūres reibumā, bet vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem – 35%, liecina pētījuma dati.

Kompānijā norāda, ka, balstoties uz Ceļu satiksmes drošības direkcijas statistiku, pērn Latvijā ceļu satiksmes negadījumos, kuros vismaz viens autovadītājs bija reibumā, gāja bojā 22 cilvēki, bet 44 tika smagi ievainoti.

Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks norāda, ka Latvijā spēkā esošais normatīvais regulējums, kas pieļauj 0,5 promiļu slieksni pieredzējušajiem autovadītājiem, sekmē negatīvo statistiku.

“Auto vadīšana un alkohola lietošana nav savienojamas lietas, jo cilvēks ne vienmēr spēj objektīvi izvērtēt, cik daudz un kāda stipruma alkoholu var dzert, lai iekļautos atļauto promiļu robežās.

Igaunijā pieļaujamā alkohola koncentrācija asinīs visiem autovadītājiem ir 0,2 promiles, taču drošākais risinājums ir nulle,” uzskata Vanks.

“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indekss” ir bezalkoholiskā alus “Carlsberg 0.0” pētījums, kas tapis sadarbībā ar Drošas braukšanas skolu un pētījumu centru “Norstat”.

Pētījumā, kas veikts 2024.gada janvārī Latvijā un 2023. gada nogalē Igaunijā, piedalījās 1000 iedzīvotāji (katrā valstī) vecumā no 18 līdz 74 gadiem.