Lai gan Latvijā ir salīdzinoši mazs sieviešu-dizaineru īpatsvaru, tas tomēr esot viens no augstākajiem starp ES valstīm.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem 2021.gadā ES mazāk nekā ceturtdaļa jeb 23,7% no dizaineriem bija sievietes. Savukārt sieviešu īpatsvars dizainparaugu reģistrēšanā ir bijis vēl mazāks – vismaz vienas sievietes pārstāvniecība fiksēta 2,5% reģistrācijas gadījumu.

Tikmēr Latvijā sieviešu-dizaineru īpatsvars 2021.gadā bijis 33%, savukārt starp reģistrētajiem dizainparaugiem 39% ir tādi, kur vismaz viena no dizainerēm ir bijusi sieviete. 

Latvija šajos rādītājos ir arī labākā situācijā nekā Lietuva un Igaunija, kur sieviešu īpatsvars intelektuālā īpašuma un dizaina jomā ir attiecīgi 28,2% un 29,5%, secināts pētījumā.

Vienlaikus Latvijā ir ievērojama atšķirība atalgojuma ziņā starp sievietēm un vīriešiem dizaina nozarē – sievietes saņem vidēji par 18,9% mazāku atalgojumu nekā vīrieši, norāda Pētermane. Tikmēr vidēji ES dizaineres saņem par 8% mazāk, kamēr Lietuvā – par 12,1% mazāk, bet Igaunijā – par 15% mazāk.

Pētījumā konstatēts, ka arī dizaina nozarē, līdzīgi, kā virknē citu nozaru, ir vērojama dzimumu segregācija, proti, ir virzieni, kuros ir lielāka vīriešu pārstāvniecība un salīdzinoši maz sieviešu, un otrādi. Piemēram, lielāks vīriešu īpatsvars ES kopumā ir tādās jomās kā elektrotehnoloģijas, inženierija, arhitektūra un programmēšana, bet visbiežāk sievietes radījušas produktus farmācijā, kosmētikā un tekstila nozarē. Tikmēr Latvijā lielākais sieviešu īpatsvars ir arhitektūrā – 68,8%.

Salīdzinot ES valstu rādītājus ar citām pasaules valstīm, secināts, ka labāka situācija ar sieviešu pārstāvniecību dizainā ir Dienvidkorejā, kur aptuveni pusi no dizainparaugiem radījušas sievietes, savukārt Ķīnā un ASV šis īpatsvars ir aptuveni 40%.