Šolks norāda, ka patlaban ir izveidojusies situācija, kad Latvijas izcelsmes fasēts dzeramais piens vietējos veikalos ir vien 50% no kopējā apjoma.

Turpretī Lietuvā un Igaunijā vietējās izcelsmes piens ir 80% līdz 95% no pārdotā apjoma.

LPCS kopā ar atbildīgajām valsts institūcijām turpinās strādāt, lai nodrošinātu konkrētu un caurskatāmu biznesa vidi visā pārtikas aprites sistēmā.

Šolks saskata riskus pārtikas nozares konkurētspējai jau tuvākajā nākotnē,

jo patlaban Eiropas Komisijas daudzgadu budžeta piedāvājumā nākamajam plānošanas periodam no 2028. gada konkrētā veidā nav paredzēti resursi pārtikas ražošanas atbalstam.

Tāpat viņš uzsver, ka Latvijai nebūs iespējams piešķirt vērā ņemamus resursus pārtikas ražošanai, salīdzinot ar daudzām citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Šādas situācijas gadījumā, kad netiek piešķirts pietiekams finansējums, pārtikas ražotāji var kļūt nekonkurētspējīgi nozarē, vienlaikus strādājot vienotā ES tirgū.

2026. gadā, īpaši tā sākumā, visticamāk, turpināsies cenu samazinājums piena produktiem,

un nozares galvenais izaicinājums šādos apstākļos būs nezaudēt konkurētspēju un saglabāt savu vietu kā vietējā, tā eksporta tirgū, uzsver Šolks.

Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība reģistrēta 1994. gadā, un tās galvenais mērķis ir piena pārstrādes uzņēmumu interešu aizstāvība.

Informācija kooperatīva tīmekļvietnē liecina, ka patlaban tā biedri ir 17 nozares uzņēmumi.