Kā teikts VM izstrādātajā noteikumu projektā, kas šodien apstiprināts valdībā, šobrīd netiek nodrošināta zāļu kompensācija pieaugušajiem, kuriem ir atopiskais dermatīts, kā arī migrēnas un dzemdes leiomiomas pacientiem.

Dzemdes leiomioma ir visbiežāk sastopamais labdabīgais reproduktīvās sistēmas audzējs sievietēm, ar to saskaras 20-40% reproduktīvā vecuma sieviešu.

Miomas incidence ievērojami palielinās 35-40 gadu vecumā. Latvijā patlaban dzemdes miomas ārstēšanā tiek kompensēta tikai radikāla ķirurģiska ārstēšana – dzemdes izņemšana, kas liedz sievietei turpmāku grūtniecības iespēju un būtiski ierobežo dzīves kvalitāti.

Līdz ar to, nekompensējot zāļu iegādi dzemdes leiomiomas gadījumā, netiek nodrošināta alternatīva iespēja ārstēšanai sievietēm minētās diagnozes gadījumā, uzsver VM.

Savukārt atopiskā dermatīta gadījumā zāļu kompensācija tiek nodrošināta tikai bērniem līdz 18 gadu vecumam, daļa medikamentu ir dārgi, un tādēļ pacientiem bērnībā sāktā terapija ir jāpārtrauc.

Rezultātā mūsdienīga un efektīva terapijas pieejamība, īpaši vidēji smagas un smagas atopiskā dermatīta formas pacientiem, netiek nodrošināta, uzsver VM.

VM dati liecina, ka šobrīd ir ap 150-200 atopiska dermatīta pacientu ar vidēji smagu un smagu slimības formu, kuriem ir nepieciešama sistēmiska mērķterapija.

Pirmajā gadā zāļu kompensācija būtu nodrošināma ap 30 pacientiem.

Tikmēr migrēna ir viena no pasaulē izplatītākajām slimībām, ar ko pamatā slimo cilvēki darbaspējīgā vecumā. Migrēna ir arī trešais augstākais darba nespējas cēlonis visā pasaulē gan vīriešiem, gan sievietēm līdz 50 gadu vecumam.

Pēc ārstu aplēsēm,

tikai 4,5% migrēnas pacientu Latvijā lieto nepieciešamos līdzekļus,

tāpat bieži nenotiek migrēnas profilaktiska ārstēšana un novēršana. Viens no pamata cēloņiem ir speciālo medikamentu nepieejamība to izmaksu dēļ.

Taču bez tiešajiem funkcionālajiem ierobežojumiem un finansiālajām izmaksām migrēnas slogu padziļina arī bieži sastopamie pavadošie traucējumi – trauksme, depresija, bailes no lēkmju atkārtošanās un citi. Pavadošo traucējumu ārstēšana sirgstošajiem iedzīvotājiem rada papildus finansiālo slogu.

Migrēnas efektīva ārstēšana ir viens no saslimšanu mazināšanas veidiem, jo hroniskas migrēnas pacienti daudz biežāk cieš no depresijas, skaidro VM.

VM uzsver, ka, nekompensējot zāles šo diagnožu pacientiem, tiem netiek nodrošināta atbilstoša terapija.

Grozījumi stāsies spēkā šī gada 1.novembrī.