Salīdzinot pēdējo divu gadu statistiku, kopš ir stājusies spēkā kriminālatbildība par braukšanu reibumā virs 1,5 promilēm, kopumā situācija ir uzlabojusies, kas nozīmē, ka attiecīgais soda mērs ietekmē autovadītāju rīcību, norādīja policijā.

Taču, attiecīgi vērtējot situāciju nākotnē, ja tā neuzlabosies, tad, iespējams, būs jāmeklē vēl bargāki risinājumi, uzsvēra policijā.

Valsts policijas apkopotā informācija liecina, ka pērn par braukšanu reibumā virs 1,5 promilēm sākti 1093 kriminālprocesi. Pērn par braukšanu dzērumā sākti 370 administratīvie procesi, bet vēl gadu iepriekš 411.

2022.gada novembrī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles.

Tāpat kriminālatbildība paredzēta par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.

Tāpat tiek konfiscēts transportlīdzeklis, ja īpašnieks to vadījis stiprā reibumā vai atteicies no apreibinošo vielu klātbūtnes organismā pārbaudes.

Gadījumos, ja reibumā vadītais transportlīdzeklis pieder citai personai, no vainīgās personas piedzen pilnu vai daļēju šī transportlīdzekļa vērtību.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns šonedēļ Latvijas radio raidījumā Krustpunktā atzina, ka, viņaprāt, patlaban Krimināllikumā vēl vairāk pastiprināt sankcijas dzērājšoferiem nav pamata.

Viņš norādīja, ka par dzimumnoziegumiem pret bērniem bargākais sods ir mūža ieslodzījums, bet tas varmākas neattur.

Tā vietā ir jānodarbojas ar sabiedrības audzināšanu un izglītības kvalitātes uzlabošanu, pārliecināts Stukāns.