Lai arī kampaņa sākusies pavasarī, kad ir aktīvā elektroskrejriteņu sezona, pārkāpumu statistika liecina, ka šie braucamrīki tiek izmantoti visu gadu.

“Ļoti daudzi skrejriteni izmanto kā izklaides rīku, īpaši gadījumos, lai pārbaudītu savas spējas, vadot to pēc svinēšanas un alkohola lietošanas. Sekas tam ir slimnīca un traumas,” uzsvēra Jančevskis.

Lielākā daļa no negadījumiem ir apgāšanās un sadursmes ar citiem satiksmes dalībniekiem. Lielākā daļa pārkāpumu ir par braukšanu reibumā un pasažieru pārvadāšanu.

“Vērtējot vidējo psiholoģisko portretu, tas ir vīrietis reibuma stāvoklī, vecumā no 18 līdz 21 gadam,” uzsvēra policijas pārstāvis.

Jančevskis atgādināja, ka likumdevējs elektroskrejriteņu vadītājiem atbildību noteicis no 2020. gada. Vēlāk atbildība tika palielināta.

Šogad no 1. aprīļa visiem skrejriteņu jābūt reģistrētiem Ceļu satiksmes drošības direkcijā, līdz 17 gadu vecumam obligāti jālieto aizsargķivere un ir noteikta prasība pēc vadītāja apliecības jau no 14 gadu vecuma.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas apkopotā informācija liecina, ka 2021.-2023. gadā slimnīcā iestājušies aptuveni 410 pacienti, par kuriem minēts, ka viņi braukuši ar elektroskrejriteni.

Vidējais vecums ir 20-23 gadi, bet pēc 45 gadu vecuma cietušo skaits samazinājies. Vecākajam pacientam bija 66 gadi. 

Mediķi novērojuši, ka braucēji nav izmantojuši aizsargķiveres un citus aizsarglīdzekļus – tikai viens pacients pa šiem trīs gadiem izmantojis ķiveri.

32% no pacientiem bijuši reibumā, proti, tikai tie, kuri paši atzinušies.

Raksturīgākās traumas ir mīksto audu brūces, apakšžokļu lūzumi, vaigu kaulu lūzumi, zobu un deguna lūzumi.

Valsts policijas statistika liecina, ka 2023. gadā elektroskrejriteņi bija iesaistīti 414 ceļu satiksmes negadījumos – absolūti lielākajā daļā jeb 70% gadījumu vadītājs vai pasažieris guva ievainojumus, un katrs piektais negadījums notika alkohola reibumā.

Lielākā riska grupa ir jauni vīrieši, kas biežāk pārvērtē savas spējas un aizraujas ar riskantu uzvedību uz ceļa.