Komentējot Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča lēmumu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, Kažoka uzsvēra, ka viņa lēmums var mainīt situāciju, jo arī opozīcijas deputāti sākuši pārdomāt savu rīcību.

Par šo varētu liecināt gan vairāku politiķu izteikumi, gan arī pagājušajā nedēļā notikušās Saeimas debates par Stambulas konvenciju, kurās vairāki politiķi bija norādījuši, ka būs jāmeklē vidusceļš.

Politoloģe pārliecināta, ka retorikas maiņa no vairākiem politiķiem ir saistīta ar to, ka Stambulas konvencija mobilizējusi lielu cilvēku grupu, kurai ir būtiski saglabāt eiropeiskas vērtības un kultūras telpu Latvijā.

Opozīcijā esošās partijas nebija rēķinājušās, ka tik lielai sabiedrības daļai Eiropas vērtības ir tik būtiskas, kā arī tās nebija pārdomājušas, ka pēc būtības starp šīm Eiropas alternatīvo vērtību partijām ir milzīga iekšējā konkurence, sprieda Kažoka.

Līdz ar to tagad partijas sāk domāt par to vēlētāju, kuram Eiropas vērtības ir būtiskas, uzsvēra Kažoka, papildinot, ka Saeimai ir vairākas iespējas, kā lemt par turpmāko Stambulas konvencijas virzību.

Piemēram, Saeima šo jautājumu var atstāt lemšanai nākamajam parlamentam, kad būs zināms mandātu sadalījums. Vēl deputāti varētu mēģināt “saglabāt savu stāju un vienkārši noraut kādu no nākošajiem balsojumiem”, proti, deputāti varētu šo jautājumu atstāt bez virzības, ja saprastu, ka nepieciešamo balsu vienkārši nav.

Tāpat deputāti var vērsties pie starptautiskajām institūcijām, lai vilktu laiku un jautājumu atliktu, viņa norādīja.

Pēc Kažokas paustā, partijas ir sapratušas, ka, ja šis Saeimas sasaukums pieņems lēmumu par Stambulas konvencijas denonsēšanu, tad tas neizzudīs no dienas kārtības un varētu būt svarīgākais jautājums nākamajās Saeimas vēlēšanās.

“Ir pilnīgi skaidrs, ka cilvēki, kuriem šie jautājumi ir svarīgi, izdarīs visu, lai tie būtu centrālie jautājumi nākamajās Saeimas vēlēšanās,” pārliecināta Kažoka.

Politoloģe uzsvēra, ka pret Stambulas konvenciju apvienojās opozīcijā esošās partijas, bet nav šaubu, ka, piemēram, Nacionālās apvienības (NA) un “Stabilitātei” “draudzība” nebūs uz ilgu laiku, līdz ar ko arī NA droši vien sāk saprast, ka viņu darbošanās kopā ar partijām, kuras pārstāv Kremļa naratīvu, ilgtermiņā varētu izmaksāt daudz dārgāk, sprieda Kažoka.

Šādas koalīcijas funkcionē tikai uz atsevišķiem jautājumiem un tikai līdz brīdim, kad top skaidrs, ka patiesībā viņu izmaksas, iesaistoties šādā kompānijā, ir lielākas nekā potenciālais ieguvums, uzsvēra Kažoka, papildinot, ka tieši tas pašlaik arī notiek.

Tāpat Kažoka pauda pārliecību, ka uzvarētāji jebkurā gadījumā šajā jautājumā būtu “Jaunā vienotība” (JV), jo tā spēja mobilizēt savus vēlētājus un apvienot ap sevi arī tos, kuri apsūdzēja partiju par nepietiekamām reformām, ekonomisko izaugsmi un citām lietām.

“JV vēlētājs ir sajutis valstiskus draudus, un ir loģiski, ka vēlētāji apvienojas ap valdošo partiju, lai nosargātu savas vērtības un valsti,” uzskata Kažoka.