Rinkēvičs teica, ka pēc 2005. gada vētras ir izdarīts daudz, tomēr šoreiz redzas, ka ļoti svarīgas nozīmes objektos, tādos kā veikali, degvielas uzpildes stacijas un mobilo sakaru tīkli, vai nu bija ģeneratori, bet beidzās degviela, vai ģeneratoru nebija.

Vaicāts, vai šo jautājumu jāsakārto ar regulējumu vai jāatstāj pašu komersantu rokās, Rinkēvičs uzsvēra, ka vienmēr ir bijis ļoti šaubīgs, ka visu dzīvē var atrisināt ar “supernormatīvismu”. “Kaut kādam veselajam saprātam arī privātajā sektorā, kur tu, pats, patiesību sakot, gan esi gan ieguvis peļņu, gan esi ieinteresēts gūt peļņu, ir jābūt,” sprieda prezidents. Viņš vērtēja, ka, ja šīs izpratnes nav, tad ir jāvērtē, kāds obligātais regulējums var vai nevar būt.

Tomēr prezidents atzina, ka viņu satrauc vēlme visu “sadalīt pa instrukcijām”. “Krīzē diemžēl instrukcijas bieži vien nevar izpildīt, tāpēc ir jābūt kaut kādai pašiniciatīvai un veselajam saprātam. Krīzi novērš ne jau kaut kāda mistiska valsts kaut kur tālumā, bet krīzi novērš vai krīzei gatavojamies mēs visi, katrs savā mājā un valsts līmenī, protams,” viņš uzsvēra.

Lūgts komentēt to, ka virkne publisku pasākumu tika atcelti, bet atsevišķi notika, no tiem arī koncerts Jūrmalā, kura laikā netālu no skatītājiem lūza koks, prezidents pauda, ka, viņaprāt, pareizi rīkojās tie organizatori, kas atcēla savus pasākumus.

Prezidents vērtēja, ka brīdinājums bija savlaicīgs un nopietns. Viņš pozitīvi novērtēja operatīvo dienestu darbu, brīvprātīgo un Zemessargu atbalstu.

Kā ziņots, sestdien un tai sekojušajā naktī Latvijā plosījās pēdējās desmitgadēs stiprākā vasaras vētra, kurā vēja ātrums vietām pārsniedza 30 metrus sekundē. Negaiss izraisīja plašus bojājumus gan sadales, gan pārvades elektrotīklā, kuru rezultātā sākotnēji elektroapgāde bija pārtraukta aptuveni 277 000 klientu Latvijā. Pirmdienas rītā elektroapgādes traucējumi joprojām bija aptuveni 87 000 klientu visā Latvijā.