KNAB pārstāve informēja, ka birojā pagaidām saņemti nedaudz vairāk kā 100 ziņojumi par iespējamiem pārkāpumiem, no kuriem birojs izmeklē ap trešdaļu.

Raituma pastāstīja, ka KNAB ir izsūtījis preventīvus brīdinājumus divām pašvaldībām un kādai partijai, lai tās potenciāli nepieļautu pārkāpumus.

Biroja pārstāve atzina, ka sociālie tīkli un mākslīgā intelekta radīts saturs kļūst arvien būtiskāka politisko kampaņu daļa, un šajā jomā politiķi var rosīties pavisam brīvi, jo pārsvarā tā ir neapmaksāta un pašu radīta aģitācija. Tas iedzīvotājiem varot radīt iespaidu, ka aģitācijas ir ļoti daudz.

Raituma atgādināja, ka pašu politiķu veidotā aģitācija nebūs aizliegta arī priekšvēlēšanu un vēlēšanu dienās, kad apmaksāta politiskā reklāma ir aizliegta, attiecīgi var sagaidīt, ka arī šajās dienās sociālajos tīklos politiskās aktivitātes joprojām “sitīs augstu vilni”.

KNAB aģentūra LETA noskaidroja, ka birojs no priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākuma līdz 28. septembrim kopumā ir saņēmis 115 signālus par iespējamiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpumiem. No tiem 15 signāli ir saistīti ar iespējamu administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijā, bet pārējie – ar iespējamu slēpto aģitāciju un citiem aģitācijas ierobežojumu pārkāpumiem.

Patlaban KNAB vēl turpina izskatīt 45 no saņemtajiem signāliem.

Šajā laikā KNAB sācis astoņus administratīvā pārkāpuma procesus. No tiem divi sākti pret fiziskām personām un viens pret partiju par priekšvēlēšanu aģitācijas paziņojumu neiesniegšanu, viens pret fizisku personu par administratīvo resursu izmantošanu aģitācijā, proti, darba stāvvietas izmantošanu aģitācijas veikšanai, kā arī pret četrām partijām par publiskās vietās izvietotiem priekšvēlēšanu aģitācijas materiāliem, kuriem nav norādīts apmaksātājs.

Tāpat KNAB turpina pārbaudi par partiju apvienības “Apvienotais saraksts” (AS) pārstāvju, tostarp premjera Andra Kulberga 7. augusta aktivitāšu atbilstību Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma prasībām.