“Progresīvie” uzskata, ka pieņemtā norma atjauno agrāk plaši kritizētu un pēc tam atceltu mehānismu – tirgošanos ar uzturēšanās atļaujām.

Partijas uzsver, ka “zelta vīzas” tradicionāli saistītas ar drošības riskiem, tostarp nevēlamu personu ieceļošanu valstī, naudas izcelsmes pārbaudes problēmām, sankciju apiešanu, nelabvēlīgas izmaiņas nekustamo īpašumu tirgū.

“Progresīvie” uzskata, ka pirms likuma izsludināšanas ir jānodrošina šīs normas papildu izvērtēšana, vērtējot arī ekonomisko ietekmi un ietekmi uz Latvijas starptautisko reputāciju Šengenas zonas kontekstā, īpaši šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos.

“Šāda veida lēmums ir pretrunā līdzšinējai valsts politikai un tendencēm Eiropas Savienībā,” pauž partijā.

Kā norāda “Progresīvie”, pēc kritiskā “Moneyval” ziņojuma 2018. gadā un tam sekojošā starptautiskā spiediena Latvija veica fundamentālas izmaiņas Imigrācijas likumā un izbeidza Aināra Šlesera (LPV) 2010. gadā ieviesto “zelta vīzu” jeb TUA izsniegšanas praksi par investīcijām un nekustamo īpašumu iegādi, kā arī pastiprināja prasības patieso labuma guvēju uzskaitei. Pēc “Moneyval” ziņojuma Finanšu izlūkošanas dienests uzņēmās papildu atbildību, izvērtējot piedāvātās investīcijas, kuras tika ieguldītas apmaiņā pret TUA šajā laika posmā, apliecinot šī modeļa būtiskos riskus, norāda partijā.

Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Artūrs Butāns, kura pārstāvētā partija arī neatbalstīja “zelta vīzu” priekšlikumu, aģentūrai LETA pauda, ka NA ceturtdien vairākos balsojumos atšķīras viedoklis no koalīcijas partijām. Kā norādīja Butāns, partneri par to bija informēti un NA paliek pie savām atšķirīgajām domām.

Tomēr, pēc viņa teiktā, šajā Imigrācijas likumā no imigrācijas stingrības viedokļa ir arī ļoti labas prasības, tāpēc “pareizākā taktika būtu nevis likt sprunguļus šajā likumprojektā, bet turpināt to pilnveidot”. Butāns piebilda, ka nevajadzētu kavēt līdz šim sasniegto.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) norādīja, ka būtu jānodala jautājumi par iepriekš pieļautajām kļūdām ārvalstu studentu piesaistē un investoru piesaisti. Viņa ieskatā, ar Imigrācijas likumu nedrīkst “šaut sev kājā”, liedzot piesaistīt investorus.

Kā ziņots, Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Imigrācijas likumu, kas paredz būtiski pastiprināt migrācijas kontroli, pārskatīt trešo valstu pilsoņu ieceļošanas un uzturēšanās kārtību, kā arī paredz iespējas ārzemniekiem saņemt TUA uz laiku līdz pieciem gadiem apmaiņā pret investīcijām.

Ar izmaiņām likuma 26. panta pirmajā daļā iekļauts jauns punkts, nosakot, ka termiņuzturēšanās atļauju varēs piešķirt ārvalstniekam, kurš būs noslēdzis līgumu un veicis vismaz 150 000 eiro investīcijas uz vismaz pieciem gadiem valsts izveidotā alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekā. Papildus tam ārzemniekam valsts budžetā būs jāiemaksā 10 000 eiro.

Vienlaikus paredzēts, ka izsniegtā uzturēšanās atļauja būs spēkā tikai tad, ja tās darbības laikā attiecīgais fondu pārvaldnieks apliecinās, ka investīciju līgums nav izbeigts un ieguldījuma apjoms nav samazinājies zem 150 000 eiro.

Ar šo regulējumu iecerēts piesaistīt investīcijas tautsaimniecībai, vienlaikus nodrošinot stingrāku kontroli pār ieguldījumu saglabāšanu visā uzturēšanās atļaujas darbības laikā, paust likuma anotācijā.