Deputāti norāda, ka patlaban vienlaikus pieteiktas vairākas izmaiņas pamata un vidējās izglītības līmenī, tostarp centralizēto eksāmenu procentuālā sliekšņa atcelšana, jauna centralizētā eksāmena ieviešana dabaszinībās, izmaiņas vērtējumu labošanas principos un iecere augstākā līmeņa centralizēto eksāmenu vidusskolā noteikt pēc izvēles.

Tāpat deputāti norāda uz izmaiņām jaunajā izglītības finansēšanas modelī “Programma skolā” un ģimenes veselības mācības ieviešanu.

Pieprasījumā deputāti ministrei vaicā, vai vairāku reformu vienlaicīga virzīšana īsi pirms mācību gada sākuma ir saprātīga, samērīga un atbildīga pret izglītības nozarē strādājošajiem, skolēniem un viņu vecākiem.

Deputāti pieprasījumā norāda, ka grozījumi Ministru kabineta noteikumos par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem nav saskaņoti ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, un prasa skaidrot, kā šo organizāciju iebildumi izvērtēti.

Ministrei arī prasīts pamatot, kāpēc centralizēto eksāmenu minimālā kopvērtējuma sliekšņa atcelšanai noteikts minimāls saskaņošanas termiņš, kādos datos balstīts lēmums mainīt vērtēšanas pieeju un kāds ir eksāmenu sliekšņa atcelšanas mērķis.

Deputāti vēlas noskaidrot arī, kāds atbalsts skolēniem, pedagogiem un skolām paredzēts saistībā ar plānotajām izmaiņām, tostarp dabaszinību eksāmena ieviešanu, kā arī kāds papildu finansējums paredzēts profesionālās izglītības iestādēm, lai ieviestu reformas.

Indriksonei prasīts informēt arī par citām izmaiņām pamata, vidējā un profesionālajā izglītībā, ko Izglītības un zinātnes ministrija plāno virzīt 2026. gadā, norādot konkrētus mērķus, rīcību un termiņus.

Pieprasījumā arī vaicāts, kā plānots ieviest ģimenes veselības mācību saturu un vai tā ieviešanas dēļ varētu tikt ietekmēts pilsoniskās līdzdalības satura apjoms.

Deputāti lūdz iesniegt visu Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošo informāciju par pašvaldību, arodbiedrību, vecāku un skolēnu pārstāvju iesaisti minēto reformu sagatavošanā.

Jau vēstīts, ka koalīcijas partneri vienojušies turpināt darbu pie mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas pilnveides, tomēr brīdina, ka būtiskas izmaiņas līdz jaunā mācību gada sākumam varētu nepaspēt ieviest, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).

Augusta sākumā Izglītības un zinātnes ministrija nodeva saskaņošanai grozījumus noteikumos par pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartu, to saskaņošanai paredzot četras dienas.

Grozījumi paredz būtiskas izmaiņas skolēnu vērtēšanas kārtībā, tostarp centralizēto eksāmenu kārtošanas un vērtēšanas nosacījumos.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība grozījumus vērtē kritiski, norādot, ka tik apjomīgu izmaiņu izvērtēšanai atvēlētais laiks ir nepietiekams.

Savukārt Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa norādījusi, ka izglītības politikā lēmumi jābalsta datos, ietekmes izvērtējumā un diskusijās ar nozares pārstāvjiem, izvairoties no straujām un nepietiekami izvērtētām pārmaiņām.

Vecāku organizācija nav apmierināta ar veidu, kādā tiek virzītas pārmaiņas nozarē, norādot, ka būtiski priekšlikumi izskan tikai dažas nedēļas pirms jaunā mācību gada un virzīti steigā.