“Progresīvo” redzējums ir, ka pāru kopdzīves regulējuma risinājumam jābūt tādam, lai visiem pāriem, kas reģistrē attiecības, pienākumi un tiesības ir automātiskas, proti, jāizvairās no situācijas, ka viendzimuma pāriem ir nepieciešams iet pie dažādām valsts institūcijām, lai iegūtu vairāk tiesību, kas saistās ar mantiskajām un citām attiecībām, norādīja politiķis.

Tāpat “Progresīvie” turpmākajās sarunās vēlas pārliecināties, ka partijām ir līdzīga izpratne par zaļo kursu, un kādi ir sasniedzamie mērķi saistībā ar dabasgāzes izmantošanas samazināšanu līdz 2030.gadam. Tāpat, partijas ieskatā, svarīga ir bioloģiskā daudzveidības politika.

Kā vērtē Šuvajevs, dzīves dārdzības jautājumi šajā koalīcijā ir ieņēmuši mazāk svarīgu lomu, taču “Progresīvie” būtu ieinteresēti dzirdēt partiju skatījumu par to, kādi pasākumi būtu īstenojami dzīves dārdzības un sociālās nevienlīdzības mazināšanai.

Pagājušajā nedēļā notika ”Jaunās vienotības” (JV) organizētās partiju sarunas par cilvēktiesību jautājumiem, konkrēti par nepieciešamību ratificēt Stambulas konvenciju, bet par pāru kopdzīves regulējumu plānota atsevišķa saruna.

Pēc sarunas tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) izteicās, ka cer uz pāru kopdzīves regulējuma virzīšanu apstiprināšanai rudenī.

Tieslietu ministrija līdz šim veikusi “lielu sagatavošanās darbu”, tāpēc, ja līdz rudenim tiktu panākta politiska vienošanās, tad nebūšot šķēršļu risinājumu virzīt vērtēšanai Saeimas rudens sesijā, skaidroja tieslietu ministre.

Lībiņa-Egnere norādīja, ka runa ir par jauna regulējuma izveidošanu un ka šajā lietā ir iespējams iet “dažādus ceļus” jeb ir dažādi tehniskie risinājumi šādu grozījumu pieņemšanai. Sarunām par to arī tiks veltīts “pienācīgs laiks”.

Tieslietu ministre uzsvēra, ka politiķu atbildība ir izpildīt Satversmes tiesas (ST) spriedumu par to, ka jānodrošina kopdzīves regulējuma ieviešana likumos.

Šonedēļ plānotas ”Jaunās vienotības” (JV) organizētās partiju sarunas par izglītības un veselības aprūpes jautājumiem. Līdz šim sarunas notikušas par trijām tēmām – darbaspēka pieejamības nodrošināšana, kapitāltirgus un cilvēktiesību jautājumi.

Kariņš uz sarunām aicina visas piecas partijas, taču “Apvienotais saraksts” (AS) un Nacionālā apvienība (NA) uz iepriekšējās sarunām nav ieradušies.

Līdz ar to līdz šim sarunās praktiski piedalās tikai JV, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un “Progresīvie”.

Kā ziņots, pašlaik valdošajā koalīcijā strādā JV, NA un “Apvienotais saraksts” (AS), taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, Kariņš ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un “Progresīvajiem”, kam NA un AS iebilst.

Kariņš jau iepriekš tika izteicies, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija “kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests” un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.