Viņš norādīja, ka pie Latvijas robežām nav novērota pastiprināta agresorvalstu bruņoto spēku klātbūtne. 2021. gada ziemā Krievijas karaspēks pēc militārām mācībām palika pie Ukrainas robežām, kam sekoja pilna mēroga iebrukums. Patlaban nav apstākļu, kas ļautu tādam pašam scenārijam atkārtoties Baltijas reģionā.

Vienlaikus NBS rēķinās ar iespējamām hibrīdām Krievijas provokācijām. Tāpat Ukrainā notiekošās karadarbības dēļ nav iespējams izslēgt atkārtotu svešu bezpilota lidaparātu ielidošanu Latvijas gaisa telpā. NBS veic konkrētas darbības, lai mazinātu hibrīdo apdraudējumu riskus, norādīja NBS komandieris.

Jau šobrīd tiek nodrošināts pastiprināts atbalsts Valsts robežsardzei, lai atturētu nelegālās migrācijas organizatorus no darba turpināšanas, kā arī fiksētu un aizturētu nelegālos robežas šķērsotājus.

“Mūsu pastiprinātā klātbūtne Latvijas austrumos ļaus ātrāk reaģēt arī uz citām iespējamām agresorvalstu provokācijām. Visaptverošas valsts aizsardzības mācību “Namejs 2026″ laikā atbalsts Valsts robežsardzei netiks mazināts,” uzsvēra Pudāns.

Tāpat Nacionālie bruņotie spēki kopā ar NATO sabiedrotajiem veic nepārtrauktu gaisa telpas uzraudzīšanu, lai nepieciešamības gadījumā reaģētu un iznīcinātu apdraudējumus gaisa telpā. Mobilās pretgaisa aizsardzības vienības pastāvīgā dežūrā Latvijas pierobežā atrodas kopš 2024. gada rudens, un tagad daļai no tām bruņojums ir papildināts ar pārtvērējdroniem, atgādināja Pudāns.

Kā vēstīts, ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Retklifs vizītes laikā Maskavā brīdinājis Krievijas amatpersonas no konflikta eskalācijas ar NATO, īpaši ar Igauniju, Latviju un Lietuvu, tīmekļa izdevumam “Politico” trešdien apgalvojušas divas informētas personas.

Retklifa “vizītes galvenais mērķis bija brīdināt no eskalējošām darbībām pret Baltijas valstīm”, izteicies viens no avotiem.

Otrs avots piebildis, ka CIP direktors centies Maskavu arī pārliecināt mazināt militāro un ekonomisko atbalstu Irānai.

Iepriekš arī laikraksts “The Wall Street Journal” trešdien vēstīja, ka Retklifs brīdinājis Krieviju neuzbrukt NATO dalībvalstīm.

Saskaņā ar Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča pausto militārā apdraudējuma līmenis un novērtējums nav mainījies un tiešu Krievijas iebrukuma draudu risks šobrīd ir zems.

Valsts prezidents gan norāda, ka joprojām ir iespējamas dažādas sabotāžas, kiberuzbrukumi un hibrīdoperācijas. Faktiski Latvija un citas NATO un Eiropas Savienības valstis ar tām saskaras regulāri. Gan iekšlietu sistēma, gan Nacionālie bruņotie spēki un NATO sabiedrotie veic pasākumus, lai šādas darbības novērstu, viņš norāda.