Kā atzīmēja speciālists, vērtējot abu amatpersonu uzstāšanās kā atsevišķas runas, viss bijis labi, tomēr cilvēki šīs runas uztverot caur ilgāku amatpersonu darbības vērtējumu. Valsts prezidenta uzruna tautai, eksperta skatījumā, bijusi tālu no sabiedrības, bet Ministru prezidenta – mazliet tuvāka realitātei.

Rajevskis atzīmēja, ka Kariņš savā Jaungada uzrunā bija iekļāvis vairākas tēmas un nebija koncentrējies tikai uz vienu jautājumu. Būtiska, Rajevska ieskatā, bija gan runas forma, gan tas, ko viņš runāja. Premjers esot centies savu sakāmo paust uzmundrinoši un Rietumu politiķu stilā.

“Tas, ko premjers runāja, bija jauki, bet problēma ir tāda, ka sacīto ir ļoti grūti savilkt kopā ar realitāti. Mēs redzam valdību darbībā un rīcībā. Tā ir pilnīgi citādāka nekā tas, ko mēs varējām dzirdēt premjera runā par to, uz kādu rīcību viņš motivē sabiedrību. Rodas sajūta, ka politiķi dzīvo un rīkojas atbilstoši kaut kādiem saviem principiem, bet premjers aicina sabiedrību rīkoties citādi – būt gudriem un saprātīgiem, ar cīņassparu un tā tālāk,” vērtēja politologs.

Viņa ieskatā, ja paskatās uz valdību un tās lēmumiem, situācija ir gaužām citādāka nekā uzstādījumi premjera runā. Pēc Rajevska domām, veidojas kognitīva disonance starp to, ko runā Ministru prezidents, un kādu valdības rīcību sabiedrība redz.

Runājot par Valsts prezidenta uzrunu, sabiedrisko attiecību speciālists norādīja, ka pirmā lieta, kas “iekritusi acīs”, bija uzrunas teikšana, valsts pirmajai personai sēžot klubkrēslā. Rajevskis atzīmēja, ka līdzīgi rīkojas Lielbritānijas karaliene, kura nereti izvēlas komfortablāku vietu runas teikšanai, atšķirībā no citu valstu vadītājiem.

Politologs ieskatā, Valsts prezidenta runa, sēžot pie kamīna, bija mēģinājums padarīt uzrunu neformālāku, tas bijis mēģinājums caur forumu iedot citādāku uzrunas noskaņu.

Rajevskis domā, – lai gan Valsts prezidents mēģināja savā runā pieskarties arī tēmām, kas attiecas uz nākotni, viena no lielākajām problēmām bijusi Levita pieminētā pagātne, piemēram, ierobežojumi un Covid-19. Pēc politologa domām, no Jaungada uzrunas varējis rasties priekšstats, ka arī nākamgad mūs sagaida tieši tas pats. Rajevksis norādīja, ka vismaz šajā aspektā prezidentam neizdevās nedz motivēt, nedz viest optimismu sabiedrībā.

Politologs atzina, ka gan Ministru prezidentam, gan Valsts prezidentam bijuši labi nolūki, tomēr runās varējis just attālināšanos no sabiedrības, turklāt abas runas bijušas atrautas no rīcības. Politiķis retorikā var būt viens, bet ar savu rīcību demonstrēt pavisam ko citu, izteicās sabiedrisko attiecību speciālists.

“Cilvēki uz šīm runām skatās plašākā kontekstā. Kariņš ir mūsu premjers trīs gadus, arī prezidents ir pie varas kopš 2019.gada. Ja mēs skatāmies plašāk, varam saredzēt problēmas. Ja runas būtu izrautas no konteksta, viss varētu šķist labi, bet cilvēki šīs runas uztver no kopējā cilvēka darbības vērtējuma,” sacīja Rajevskis.