Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) pieprasījis Bartaševiču atkāpties no amata.

Kā norāda VARAM, šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz Valsts drošības dienesta (VDD) sniegto informāciju par atteikumu piešķirt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam Rēzeknes domes priekšsēdētājam Bartaševičam.

Gadījumā, ja Bartaševičs nepiekrīt atkāpties, viņam piecu darbdienu laikā ir jāiesniedz rakstveida paskaidrojums ministram.

Pēc paskaidrojuma saņemšanas ministrs pieņems lēmumu.

Ar Bartaševiču aģentūrai LETA pagaidām neizdevās sazināties, bet viņa vietnieks un arī pārstāvētās partijas valdes loceklis Aleksejs Stecs (“Kopā Latvijai”/LPV) aģentūrai LETA sacīja, ka situāciju tuvākajā laikā plānots pārrunāt frakcijas sēdē. Tā gan diez vai notiks šodien.

“Lēmumu pieņemsim koleģiāli,” uz jautājumu, vai frakcija mēru mudinās atkāpties, atbildēja Stecs.

Latvijas Televīzija iepriekš ziņoja, ka kādam Latgales domes priekšsēdētājam nav piešķirta pielaide darbam ar valsts noslēpumu.

Likumā minēti septiņi punkti, kāpēc personai tiek liegta pieeja valsts noslēpuma objektiem.

Likums paredz, ka pielaidi nevar izsniegt, piemēram, ja personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā.

Tāpat pielaidi nevar izsniegt, ja persona bijusi PSRS vai kādas ārpus NATO un Eiropas Savienības esošas dalībvalsts drošības dienesta darbinieks vai aģents.

Pieeja valsts noslēpuma objektiem tiek liegta arī personai “par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu”, kā arī personai, kurai konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tai skaitā traucējumi alkohola vai narkotiku lietošanas dēļ.

LETA jau ziņoja, ka arī Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (LZP) nesaņēma pielaidi darbam ar valsts noslēpumu un atkāpās no amata.

Vienlaikus dienests nav saņēmis speciālās atļaujas pieprasījumu un pārbaudes sākšanai nepieciešamo dokumentāciju par Ogres mēru Egilu Helmani (NA).

Viņš pašlaik gatavojot nepieciešamo dokumentāciju.

VDD pašvaldību priekšsēdētāju un to vietnieku pārbaudes veic likumā “Par valsts noslēpumu” noteiktajā termiņā. Proti, likumā noteiktais speciālās atļaujas pretendentu pārbaudes termiņš ir trīs mēneši.

Taču, ja objektīvu iemeslu dēļ šajā termiņā personas vispusīgu izvērtēšanu nav iespējams pabeigt, atbilstoši likumam dienests pārbaudi var pagarināt vēl par trim mēnešiem.

Biežākie iemesli pārbaudes termiņa pagarināšanai ir ļoti plašs pārbaudāmās informācijas apjoms, apgrūtināta ziņu ieguve par noteiktiem personas dzīves posmiem, piemēram, uzturēšanās periodiem ārvalstīs, kā arī pārbaudē konstatēti riska faktori, kuru izvērtēšanai nepieciešams papildu laiks.

Tāpat ziņots, ka Bartaševičs ir apsūdzēts krimināllietā par ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu, kā arī par to, ka viņš 16 gadus valsts amatpersonas deklarācijās apzināti nenorādīja ziņas par ārzemēs iegādātu īpašumu un citiem ienākumiem lielā apmērā.

Vidzemes rajona tiesa Gulbenē lietu plāno turpināt skatīt 24. martā pulksten 10.