Rēzeknes mērs: Pēc divu līmeņu brīdinājuma ieviešanas iedzīvotājos mazinājies satraukums par droniem
Pēc divu līmeņu brīdinājuma ieviešanas iedzīvotājos mazinājies satraukums par droniem, tā ceturtdien pēc Valsts prezidenta rīkotās tikšanās ar pierobežas pašvaldību vadītājiem atzina Rēzeknes domes priekšsēdētājs Jānis Tutins (“Kopā Latvijai”/LPV).
LETA
Tutins atgādināja, ka iepriekšējā tikšanās reizē ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču pašvaldību vadītāji rosinājuši ieviest divu līmeņu brīdinājumus, proti, dzelteno brīdinājumu, kurā ir informācija, un oranžo brīdinājumu, kas no iedzīvotājiem jau prasa rīcību.
Tutins uzskata, ka “reālā situācijā Rēzeknē ir puslīdz mierīga, jo ilgu laiku nav bijis nekādu starpgadījumu”.
Pēdējais bija dzeltenais brīdinājums, kas neliek iedzīvotājiem rīkoties, bet sekot līdzi informācijai par debesīs notiekošo, atzina pašvaldības vadītājs.
Runājot par to, kas iedzīvotājus visvairāk satrauc, Tutins atzina, ka gan viņam, gan iedzīvotājiem satraukumu radījusi neziņa, kā rīkoties un kādus lēmumus pieņemt, lai nepārkāptu likumus.
Viņš norādīja, ka kopš pēdējā gadījuma, kad NATO iznīcinātājs notrieca dronu, iedzīvotājiem ir lielāka pārliecība, ka par viņu drošību rūpējas.
Iedzīvotājiem ir svarīgi, lai droni tiktu notriekti pie valsts robežas un viņi būtu drošībā.
Tutins atzina, ka kopš pirmajiem brīdinājumiem ir uzlabojusies komunikācija ar valsts iestāžu un Latvijas armijas amatpersonām, jo sākotnēji viņš kā pašvaldības vadītājs zinājis tikpat, cik iedzīvotāji, saņemot brīdinājumu.
“Tagad ir uzlabojusies komunikācija ar Zemessardzes brigādes komandieri. Es domāju, ka arī tuvākajā laikā uzlabosies informācija jau par konkrētām situācijām, arī komunikācija un informācijas saņemšana gan no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, gan no Valsts policijas un citām struktūrām.”
Rēzeknes domes priekšsēdētājs atzina, ka pašvaldībām joprojām ir nepieciešama papildu informācija par civilo aizsardzību, ko Valsts prezidents arī viņiem esot solījis nodrošināt.
Arī Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (“Sarauj, Latgale!”) norādīja, ka pašvaldību vadītāji ir arī Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāji, kuriem ir svarīga komunikācija un atgriezeniskā saite no valsts iestādēm.
Civilā aizsardzība ir neatņemama valsts drošības sastāvdaļa un šodien bija redzama gan vēlme runāt ar pašvaldībām, gan iesaistīt tās plašākā iekšējā diskusijā, pauda Elksniņš.
Viņš atzīmēja, ka dronu ielidojumi Latvijā, īpaši Latgalē, noteikti rada bažas cilvēkos, un viņiem ir pamats baidīties.
Lai mazinātu iedzīvotāju satraukumu, cilvēkiem vajag iespējami konkrētāku informāciju par drošības situāciju valstī, viņš uzsvēra.
Elksniņš uzskata, ka valstī ir vairāk jārunā par Latvijas bruņoto spēku kapacitātes stiprināšanu, par dronu identificēšanas spējām un notriekšanas iespējamību, lai šādi gadījumi neatkārtotos.
Kā vēstīts, Valsts prezidents ceturtdien pēc Militārās padomes sēdes un padomes tikšanās ar austrumu pierobežas novadu vadītājiem uzsvēra, ka pašvaldībām jāizstrādā rīcības algoritmi un jānodrošina alternatīvi savstarpējās saziņas kanāli, nepaļaujoties tikai uz mobilajiem tālruņiem.
Valsts prezidents atzina, ka pašvaldībās atšķiras problēmu līmenis un sadarbības intensitāte gan ar valsts iestādēm, gan savā starpā.
Viņš pieminēja, ka vienā pašvaldībā civilās aizsardzības komisija spēj sarunāties, bet ar blakus esošo pašvaldību nespēj.
Rinkēvičs atzīmēja, ka pašvaldībām nepieciešami alternatīvi sakaru kanāli, kas būtu balstīti, piemēram, pašvaldības policijas sakaru sistēmās vai citos risinājumos.
Viņaprāt, pašvaldībām jāspēj savstarpēji sazināties arī ar rācijām.
Viņš kā piemēru minēja situāciju, kad vienas pašvaldības autobuss ar bērniem atrodas citas pašvaldības teritorijā un tur izsludināta gaisa trauksme.
Valsts prezidents skaidroja, ka šādā gadījumā vajadzīgs gan rīcības algoritms, gan iespēja sazināties un risināt praktiskus jautājumus.
Runājot par klasificētas informācijas apmaiņas sistēmas trūkumu valstī, Rinkēvičs uzsvēra, ka tas ir nākamais līmenis – prioritāte patlaban ir rīcības algoritmi, pašvaldību savstarpējā informācijas apmaiņa, sadarbība ar iekšlietu sistēmu civilās aizsardzības un patvertņu jautājumos, kā arī tur, kur nepieciešams, sadarbība ar aizsardzības resoru.
Valsts prezidents sacīja, ka kopš gada sākuma pašvaldību vadītājiem ir pielaide valsts noslēpumam, un šī bijusi pirmā plašākā saruna, kurā viņus detalizēti iepazīstināja ar Nacionālo bruņoto spēku vērtējumu par drošības situāciju un bruņoto spēku spējām.