Cilvēki ar Ukrainas simbolikas rotātiem aksesuāriem pie Brīvības pieminekļa sāka pulcēties jau pēc plkst.11. Pēc plkst.12, atklājot pasākumu, apvienotais latviešu-ukraiņu koris izpildīja gan Ukrainas, gan Latvijas himnu.

Pēc tam klātesošos uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kutsevols, Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P), Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, tviterkonvoja iniciatīvas autors Reinis Pozņaks (AS), fonda “Uzņēmēji mieram” līdzdibinātāja Anna Andersone un labdarības biedrības “Tavi draugi” vadītājs Ulvis Noviks.

Mieriņa savā uzrunā pauda ticību, ka Ukrainas tauta spēs atsvabināties no ienaidnieka ķetnām un svinēt savu brīvību katru dienu.

Viņa aicināja pielikt visas pūles, lai Krievijas-Ukrainas kara miera sarunas noritētu taisnīgi un vienlīdzīgi, un lai agresors, kurš pārkāpis visas morāles un tiesību normas, tiktu pienācīgi sodīts.

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka mums visiem ir jāatgādina, kurš šajā karā ir agresors un kurš aizstāvas. Cīņa pret agresoru ir arī cīņa par Eiropas brīvību un vērtībām, pauda Saeimas spīkere.

Parlamenta priekšstāve sacīja, ka Latvija redz Ukrainu tuvākajā nākotnē kā pilnvērtīgu Eiropas Savienības dalībvalsti un atbalsta iestāšanās sarunu atvēršanu iespējami drīzāk.

Mieriņa arī slavēja Ukrainas pārvaldībā īstenotās reformas un pauda ticību, ka tās rezultēsies ar panākumiem.

Politiķe uzsvēra Latvijas vienotību ar Ukrainas tautu un solīja turēt rūpi, lai nenotiktu tā, ka par Ukrainas nākotni lemj citi bez pašas Ukrainas klātbūtnes.

Kutsevols uzrunā klātesošajiem atzina, ka ukraiņiem šobrīd ir tikai viens sapnis – no ienaidnieka brīva zeme, tāpēc tiek darīts viss iespējamais, lai to pārvērstu par īstenību.

Vēstnieks pauda vislielāko pateicību Latvijas tautai par sniegto palīdzību un galvenokārt sapratni, cīnoties karā pret uzbrūkošo Krieviju.

Viņš sacīja, ka īsti draugi paliek kopā gan priekos, gan vislielākajās bēdās, un, redzot, cik ļoti Latvija atbalsta Ukrainu, nerodas ne mazākās šaubas, ka latvieši ir īsti draugi ukraiņiem.

Kleinbergs atzina, ka šī viņam ir visgrūtākā uzruna kopš stāšanās Rīgas mēra amatā, tādēļ prieks, ka nedaudz līst, jo lietus varbūt palīdzēšot viņam slāpēt emocijas.

Rīgas domes priekšsēdētājs uzsvēra brīvības nozīmi gan Ukrainai, gan Latvijai, gan visai Eiropai un sacīja, ka noliec galvu visu kareivju un veterānu priekšā par cīņu, ko tie izcīna arī par Latviju. Viņš pauda ticību, ka šī cīņa izdosies.

Daudziem sanākušajiem rokās bija saulespuķes. Vairāki bija paņēmuši līdzi arī Ukrainas un Latvijas karogus. Citi Ukrainas karogu bija uzlikuši sev uz pleciem.

Dodoties gājienā pa Raiņa bulvāra ietvi, tā dalībnieki skandēja saukļus “Slavu Ukrainai!” un “Varoņiem slava!”. Gājienu pavadīja policijas darbinieki.

Ierodoties Kronvalda parkā, gājiena dalībnieki nolika ziedus pie Tarasa Ševčenko pieminekļa. Tur klātesošajiem uzstājās ukraiņu mūziķe Darja Leleko, kā arī vēl dažus vārdus teica Ukrainas vēstnieks Latvijā.

Ukrainas Neatkarības diena ir valsts svētku diena Ukrainā, godinot Ukrainas PSR Augstākās padomes 1991.gada 24.augustā pieņemto Neatkarības deklarāciju, ar kuru tika proklamēta Ukrainas neatkarības atjaunošana un atdalīšanās no PSRS.

Par godu šiem svētkiem Rīgā, Brīvības laukumā, svētdien darbojas biedrības “Tavi draugi” Ukrainas suvenīru veikaliņš un ziedojumu pieņemšanas punkts, kur iedzīvotāji aicināti ziedot Ukrainas bruņotajiem spēkiem nepieciešamās lietas – tēju, kafiju trīs vienā, saldumus, riekstus un žāvētus augļus, ātri pagatavojamo pārtiku, gaļas un zivju konservus, higiēnas preces un vīriešu apģērbu karavīriem.

Biedrība “Tavi draugi” nodrošina koordinētu humānās palīdzības sniegšanu Ukrainas iedzīvotājiem Latvijā un Ukrainā, organizējot un koordinējot Latvijas iedzīvotāju, organizāciju un uzņēmumu brīvprātīgo iesaisti palīdzības sniegšanā Ukrainai karā pret agresorvalsti Krieviju.