Bijušā Siliņas partijas biedra vērtējumā, pozitīvi ir vērtējama prakse valdības veidošanas sarunās un pēc tam, gatavojot valdības darba deklarāciju, nosaukt konkrētus tuvākajā laikā izpildāmus uzdevumus, jo tas ļauj vērtēt iecerēto un paveikto.

“No savas puses gribu atzīmēt trīs lietas, kas, manuprāt, ir pozitīvi vērtējamas valdības darbībā. Pirmā lieta, protams, ir budžets.

Ministru kabinets diezgan ātri varēja vienoties gan par pagaidu atbalsta pasākumu saistībā ar elektroenerģijas tarifiem, kas ir spēkā līdz gada beigām.

Izveidota sistēma, kas darbosies no nākamā gada sākuma, kā tiks atbalstītas atsevišķas sabiedrības grupas,” sacīja Valsts prezidents.

Viņaprāt, pozitīvi vērtējams arī tas, ka darbs pie Baltkrievijas robežas izbūve turpinās.

Drīz šie darbi tiks pabeigti un, pēc Rinkēviča paustā, tā ir laba ziņa.

Runājot par nākamo gadu, Valsts prezidents sacīja, ka pirmais jautājums ir iekšējā drošība.

Viņš pauda sapratni, ka 2024.gada budžetā bija jāatrod līdzsvars gan starp veselību, izglītību, iekšējo drošību, kā arī turpināt aizsardzības sistēmas finansēšanu.

“Es gribētu redzēt to, ka iekšlietu sistēmas darbinieku atalgojums, izstrādājot 2025.gada budžetu, būtu viena no prioritātēm.

Manis pieminētais

žogs ar Krieviju ir vēl viens darāms darbs.

Tāpat valstij kopumā ir jāmazina birokrātiskais slogs.

Gribētu, lai arī šis jautājums būtu dienaskārtībā, lai būtu konkrēti likumi, normas, kas tiek pārskatītas un atceltas,” sacīja Rinkēvičs.

Rinkēviča ieskatā, vajadzētu saņemties un pārdomāt, kā mēs varam iziet no ikdienas komforta zonas un runāt par lielajiem mērķiem, kas ir ne tikai izvirzāmi, bet arī piepildāmi, lai valsts būtu konkurētspējīgāka, lai ekonomikai būtu zināms izrāviens, lai iedzīvotājiem nebūtu sajūtas, ka Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm.

“Viens otrs uzņēmējs to ir noformulējis, kā vairāk nopelnīt. Es teiktu, ka runa ir par to, kā vairāk veicināt tādu uzņēmēju darbu, kurā mūsu ekonomiskie rādītāji būtu labāki, nekā šobrīd prognozējami.

Daudz lietas, par ko varēja lauzt šķēpus, kas tomēr bija būtiskas. Jāpiemin Stambulas konvencijas pieņemšana. Gaidīsim parakstu vākšanas rezultātus saistībā ar grozījumiem Notariālajā likumā.

Gribētu, lai Saeimā būtu tik pat lielas diskusijas par to, kā mēs varam uzlabot valsts ekonomiku, enerģētiku, transportu, kā mēs varam uzlabot valsts ekonomiku.

To es novēlu Saeimai un valdībai,” sacīja Valsts prezidents.

LETA jau rakstīja, ka 15.septembrī Saeimas vairākums apstiprināja jauno Siliņas vadīto vadību.

Par jauno valdību nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 39 deputāti.

Vajadzība 14.Saeimas laikā apstiprināt otro valdību radās pēc tam, kad pēc ilgstošiem mēģinājumiem pārskatīt līdzšinējo partneru attiecības krita otrā Krišjāņa Kariņa (JV) valdība. Kariņa otrās valdības mūžs bijis trešais īsākais neatkarīgās Latvijas vēsturē.