Latvijas amatpersonas pateicas Maltas Ordenim par atbalstu
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs otrdien Rīgas pilī tikās ar Neatkarīgā Militārā Hospitālā Svētā Jeruzalemes Jāņa, Rodas un Maltas Ordeņa princi un lielmestru Fra’ Džonu Timotiju Danlapu un pateicās par ordeņa sniegto atbalstu Latvijai, īpaši pirmajos gados pēc neatkarības atjaunošanas, aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.
LETA
Danlaps ieradies oficiālā vizītē Latvijā visu trīs Baltijas valstu apmeklējuma laikā.
Latvijas prezidents pateicās arī par līdzšinējo Maltas Ordeņa atbalstu visneaizsargātākajām sabiedrības grupām – maznodrošinātajiem, senioriem, cilvēkiem ar invaliditāti, bāreņiem un ģimenēm krīzē.
Prezidents un lielmestrs apmainījās viedokļiem par atbalstu Ukrainai. Rinkēvičs pauda nostāju, ka Latviju un Maltas Ordeni vieno līdzīgas prioritātes Ukrainas atbalstā – īpaši ukraiņu bērnu aizsardzība, kā arī psihosociālās un veselības aprūpes nodrošināšana.
Latvijas prezidents uzsvēra, ka ir būtiski pievērst starptautiskās sabiedrības uzmanību Ukrainas deportēto un piespiedu pārvietoto bērnu situācijai.
Valsts prezidents arī atzīmēja Maltas Ordeņa darbu konfliktu zonās pasaulē, kur iedzīvotāji un arī paši palīdzības sniedzēji saskaras ar augstiem drošības riskiem.
Viņš atzina, ka Latvija augsti novērtē Maltas Ordeņa lomu starptautisko humanitāro tiesību aizsardzībā un konsekvento iestāšanos par šo principu ievērošanu.
Arī Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) otrdien parlamentā uzņēma Danlapu, pateicoties par Ordeņa darbiem un atbalstu mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām.
Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, Mieriņa pateicās Maltas Ordenim par darbu, ko tas dara visas pasaules labā, sniedzot humāno palīdzību.
“Mēs dzīvojam ļoti grūtos laikos, kad militārie konflikti ir klātesoši daudzviet – Ukrainā, Tuvajos Austrumos un citviet. Mums katru reizi ir jāatgādina, ka karš nes tikai postu, iznīcību un ciešanas,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
Kā norāda parlamentā, puses bija vienotas atbalstā Ukrainai. Kā akcentēja Mieriņa, Krievijai nav nekā svēta, pat ne sakrālais mantojums, un tā iznīcina arī baznīcas.
Saeimas priekšsēdētāja atsaucās uz Latvijas pieredzi padomju jūgā, uzsverot, ka cilvēki šeit ļoti labi izprot Krievijas patieso dabu.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Evita Urpena, kopīgā Latvijas un Maltas Ordeņa paziņojumā puses uzteica divpusējo sadarbību un pauda kopīgu nodomu turpināt to stiprināt arī nākotnē.
Paziņojumā atkārtoti apliecināta apņemšanās sadarboties humānās palīdzības, sociālajā un izglītības jomā, uzsverot Maltas Ordeņa un Latvijas interesi sniegt atbalstu neaizsargātām sabiedrības grupām.
Abas puses pauž bažas par humānajām krīzēm dažādos pasaules reģionos un notiekošo konfliktu postošo ietekmi uz iedzīvotājiem.
Maltas Ordenis un Latvija atkārtoti apliecina savu apņemšanos palīdzēt tiem, kam tas ir nepieciešams, un veicināt starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu, nodrošinot civiliedzīvotāju un humānās palīdzības sniedzēju aizsardzību konfliktu situācijās.
Puses vienojas turpināt sadarbību, balstoties uz spēkā esošo 2008. gada saprašanās memorandu, meklējot praktiskus veidus partnerības tālākai attīstībai un veicināšanai saskaņā ar kopīgiem solidaritātes, cilvēka cieņas ievērošanas un sociālā taisnīguma principiem.
Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Maltas Ordeni nodibinātas 1995. gada 15. augustā.
Neatkarīgais Maltas Ordenis ir Romas katoliskās baznīcas reliģiskais ordenis un starptautisko tiesību subjekts ar tiesībām dibināt diplomātiskās attiecības un slēgt līgumus.
Maltas Ordenis ir viens no senākajiem kristīgajiem reliģiskajiem ordeņiem pasaulē – pastāv vairāk nekā 900 gadus.
Tā pirmsākumi saistīti ar brāli Gerardu, kurš ap 11. gadsimta beigām Jeruzalemē nodibināja Svētā Jāņa hospitāļa kopienu, kas 1099. gadā kļuva par Svētā Jāņa slimnīcas ordeni.
Ar pāvesta Paskāla II 1113. gada 15. februāra bullu ordenis tika oficiāli ņemts Svētā Krēsla protekcijā, iegūstot autonomu un starptautiski atzītu statusu.
No 1126. gada Ordenis sāka iezīmēt savu identitāti – slimo un svētceļnieku, bet vēlāk kristiešu zemju aizsardzību pret musulmaņiem.
Kad musulmaņi ordeni padzina no Jeruzalemes, par tā mājvietu kļuva Kipra, tad Rodas sala, līdz imperators Kārlis V piešķīra ordenim Maltas salu, kur tas piedzīvoja lielāko uzplaukumu savā vēsturē.
Pēc tam, kad Napoleons Bonaparts ieņēma Maltu, ordenis zaudēja savu teritoriālo bāzi. Vēlāk, kad sala nonāca Lielbritānijas kontrolē, par Ordeņa jauno centru 1834. gadā kļuva Roma.