Saistībā ar nelegālās imigrācijas spiedienu līdz 2024. gada 10. februārim vairākas administratīvajās teritorijās Baltkrievijas pierobežā ir spēkā pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms, kas pērn augustā nomainīja valdības 2021. gada augustā noteikto un vairākkārt pagarināto ārkārtējo situāciju.

Tāpat, ņemot vērā Baltkrievijas realizēto nelegālās imigrācijas spiedienu, valdība 2023. gada septembra vidū nolēma apturēt Silenes robežšķērsošanas vietas darbību.

IeM dokumenta projektā valdībai min, ka tiek īstenoti kompleksi pasākumi, lai novērstu robežas nelikumīgu šķērsošanu, taču

pēdējā laikā šādu gadījumu skaits ir samazinājies, līdz ar to pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms netiks turpināts.

Vienlaikus ministrijā arī atzīmē, ka Krievijas sāktais un Baltkrievijas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildus riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijai tomēr turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latviju.

Tostarp šajā aspektā ir svarīgi ņemt vērā Somijas pieredzi saistībā ar jautājumu par Somijas-Krievijas robežas slēgšanu.

IeM norāda, ka ir svarīgi pieņemt piesardzības pasākumus, lai valsts jau laikus rīkotos efektīvi, nepieļaujot kaitējuma iestāšanos.

Ņemot to vērā, IeM ir sagatavojusi valdības lēmuma projektu, kas paredz no 11. februāra neatjaunot Silenes robežšķērsošanas vietas darbību.

Vienlaikus IeM valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs aģentūrai LETA apliecināja, ka,

strauji mainoties situācijai, pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms tiks nekavējoties atjaunots.

Pērn rudenī vidēji dienā tika novērsti apmēram 100 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi iekļūt Latvijā no Baltkrievijas, taču pēdējo mēnešu laikā šādu gadījumu skaits ir sarucis, turklāt regulāri ir vairākas dienas pēc kārtas, kad nav konstatēts neviens mēģinājums.

Šogad 10. janvārī tika konstatēti piecu cilvēku mēģinājumi iekļūt Latvijā, un šie pagaidām ir vienīgie konstatētie centieni nelikumīgi šķērsot robežu šajā gadā.

Pērn no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēti kopumā 13 863 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ uzņemti 428 cilvēki.

Savukārt 2022. gadā tika novērsti 5286 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, vienlaikus 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ neliedzot robežas šķērsošanu.

Ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, Valsts robežsardze bija mobilizējusi papildu dienestā esošos robežsargus ārējās robežas apsardzības stiprināšanai.

Tāpat robežsardze pieprasīja papildu atbalstu no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijas.

Pastiprinātais robežapsardzības režīms patlaban ir spēkā Ludzas novada Isnaudas, Ņukšu, Pureņu, Cirmas un Ciblas pagastos, Briģu pagastā, Istras pagastā, Lauderu pagastā, Nirzas pagastā, Pasienes pagastā, Pildas pagastā, Rundēnu pagastā, Zaļesjes pagastā, Zilupes pilsētā, Ludzas pilsētā, kā arī Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.

Režīms ir spēkā arī Krāslavas novada Andrupenes pagastā, Andzeļu pagastā, Asūnes pagastā, Aulejas pagastā, Bērziņu pagastā, Dagdas pagastā, Dagdas pilsētā, Ezernieku pagastā, Grāveru pagastā, Indras pagastā, Izvaltas pagastā, Kalniešu pagastā, Kaplavas pagastā, Kastuļinas pagastā, Kombuļu pagastā, Konstantinovas pagastā, Krāslavas pagastā, Krāslavas pilsētā, Ķepovas pagastā, Piedrujas pagastā, Robežnieku pagastā, Skaistas pagastā, Svariņu pagastā, Šķaunes pagastā, Šķeltovas pagastā, Ūdrīšu pagastā.

Tāpat attiecīgais režīms noteikts Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā, Biķernieku pagastā, Demenes pagastā, Kalkūnes pagastā, Laucesas pagastā, Līksnas pagastā, Maļinovas pagastā, Medumu pagastā, Naujenes pagastā, Salienas pagastā, Skrudalienas pagastā, Sventes pagastā, Šēderes pagastā, Tabores pagastā, Vecsalienas pagastā, Višķu pagastā. Attiecīgais režīms ir noteikts arī Daugavpils pilsētā.