Kā tika skaidrots deputātiem, Valsts robežsardze regulāri saskaras ar gadījumiem, kad tiek bojāts robežas žogs un patrulēšanas josla.

Robežas infrastruktūru var bojāt gan cilvēka darbība, gan dabas norises, piemēram, koku krišana.

2024. gadā tika fiksēti 162 gadījumi, kad koki bija bojājuši robežas inženierbūves, bet 2025. gadā – 36 gadījumi.

Robežas patrulēšanas joslas un žoga bojājumu novēršana 2024. gadā izmaksāja 364 000 eiro, bet pērn – aptuveni 700 000 eiro.

Komisijā tika uzsvērts, ka Valsts robežsardze nemainīs pie robežas esošo nekustamo īpašumu statusu, neveidos cirsmas, bet apzāģēs augošu koku zarus vai vainagus, lai nepieļautu to uzkrišanu uz ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras.

Par potenciāli apdraudošiem kokiem uzskatāmi koki, kuri ir augstāki par attālumu līdz valsts robežas joslai, koki ir pastāvīgi novirzījušies no vertikālās ass uz ārējās sauszemes robežas pusi vairāk par 15 grādiem, koki ar redzamām trupes pazīmēm, lapu koki ar nesimetrisku vainagu, bebru grauzti koki un citi.

Deputātiem nebija skaidrs, no kuras vietas tiks mērīts 30 metru attālums aizsargjoslas izveidei, kā arī daudz jautājumu izraisīja ierosinājums aizsargjoslā aizliegt būvniecību bez saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju.

Tāpat viennozīmīgu atbalstu neguva priekšlikums saskaņot ar Aizsardzības ministriju īpašumu pārdošanu aizsargjoslā.

Kā ziņots, likumprojekts paredz noteikt līdz 30 metru platu aizsargjoslu gar valsts robežas joslu un patrulēšanas joslu.

Tajā tiks ieviesti papildu aprobežojumi, lai nodrošinātu robežapsardzības infrastruktūras drošu ekspluatāciju un attīstību.

Plānots, ka aizsargjoslās saimnieciskā darbība un būvniecība būs iespējama pēc saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju.

Tāpat tiks noteikta kārtība potenciāli apdraudošu koku savlaicīgai ciršanai, un nekustamo īpašumu atsavināšanai būs nepieciešama Aizsardzības ministrijas piekrišana.

Vienlaikus likumprojekts paredz elastīgu pieeju aizsargjoslas uzturēšanai – to varēs veikt gan valsts, gan savstarpēji vienojoties, zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji.

Nocirstā koksne paliks zemes īpašnieka īpašumā.

Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā nacionālās drošības intereses.

Tas paredz samērīgus īpašuma tiesību ierobežojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un efektīvu robežapsardzības sistēmas darbību.

Klimata pārmaiņu ietekmē pēdējos gados pieaug vētru un sniega radītu bojājumu skaits, kas būtiski ietekmē robežžoga un citu inženierbūvju drošu darbību un ekspluatāciju.

Likumprojekts jāpieņem Saeimai.