Komentējot pēdējo nedēļu dronu incidentus Latvijā un iespējamos gaisa telpas apdraudējuma gadījumus, kā arī Krievijas melu kampaņu, ka Ukraina it kā izmantojot Baltijas valstis uzbrukumiem, Latvijas specdienests vērtē, ka Krievijas informatīvā kampaņa dronu incidentu kontekstā ir daļa no Krievijas saasinātās draudu uztveres izpausmēm.

Pēdējo gadu laikā Krievijas attieksme pret Rietumvalstīm, tostarp Latviju, kļūst arvien saasinātāka un agresīvāka, kas lielā mērā ir balstīta uz sagrozītu draudu uztveri un no realitātes atrautiem pieņēmumiem.

To veicina Kremļa elites pieaugošā noslēgtība un iekšēju kritisku viedokļu trūkums, norāda valsts drošības iestāde.

Nereti Krievija citu valstu rīcību skata līdzībās – domā, ka tās rīkosies tā, kā attiecīgās situācijās rīkotos Krievijas režīms.

Šāda uztvere un pasaules redzējums palielina dažādus pārrēķināšanās riskus, spriež SAB.

Krievijas draudu uztverei saasinoties, būtiski palielinās drošības riski Eiropā, vērtē SAB.

Maskava nereti cīnās vai gatavojas cīnīties ar iedomātiem draudiem, līdz ar to Krievijas aktivitātes kļūst neparedzamākas – potenciālas darbības kļūst arvien grūtāk vērtēt no objektīvas realitātes aspekta un pastāv risks, ka Krievija ar savām darbībām varētu pārrēķināties.

Vienlaikus SAB vērtējumā īstermiņā Krievijas militārai agresijai pret Latviju ir zema iespējamība.

Ļoti iespējams, pašreizējās kampaņas mērķis ir ietekmēt Latvijas lēmumu pieņemšanas procesu atbilstoši Krievijā valdošā režīma interesēm un izdarīt psiholoģisku spiedienu ar mērķi mazināt Latvijas un citu Rietumvalstu gatavību atbalstīt Ukrainu, norāda SAB.

Jau ziņots, ka otrdien un trešdien vairākos Latvijas novados Latgalē iedzīvotāji saņēma šūnapraides brīdinājumus par iespējamo gaisa telpas apdraudējumu.

Otrdien šādi brīdinājumi tika saņemti arī virknē Vidzemes pašvaldību.

Tikmēr Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) apgalvojis, ka Ukraina gatavojot triecienus Krievijas aizmugures reģioniem no Baltijas valstu teritorijas un ka uz Latviju jau esot nosūtīti ukraiņu karavīri.