SAB atgādina, ka valsts noslēpuma aizsardzības pārraudzību veic trīs valsts drošības iestādes – SAB, Valsts drošības dienests un Militārās izlūkošanas un drošības dienests.

Pirmās kategorijas speciālās atļaujas izsniedz tikai SAB.

Tāpat birojs atbild par NATO, Eiropas Savienības (ES) un ārvalstu klasificētās informācijas aizsardzības pārraudzību.

Divi SAB pērn pieņemtie pielaides atteikumi tika apstrīdēti ģenerālprokuroram.

Vienā gadījumā ģenerālprokurors vēl vērtē SAB lēmuma tiesiskumu. Savukārt otrs lēmums tika tālāk pārsūdzēts Administratīvajā apgabaltiesā, kas to atstāja spēkā.

Vienlaikus pērn izsniegtas 1134 speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, tajā skaitā 348 pirmās kategorijas speciālās atļaujas.

2025. gadā birojs arī izsniedza 2170 sertifikātus darbam ar NATO klasificētu informāciju un 2192 sertifikātus darbam ar ES klasificētu informāciju. Divos gadījumos pieeja šai informācijai atteikta.

SAB ir vienīgā valsts drošības iestāde, kas izsniedz šādus sertifikātus. Tā lēmums šajos gadījumos ir galējs.

Vienlaikus SAB veic pārbaudes arī gadījumos, kad personai nav nepieciešams strādāt ar klasificētu informāciju, bet ir svarīgi vērtēt potenciālos drošības riskus.

Lielākā daļa šo pārbaužu saistītas ar piekļuvi kritiskās infrastruktūras objektiem.

Vēl 77 gadījumos veiktas arī citas pārbaudes, lai sniegtu citām valsts institūcijām atzinumus normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos, piemēram, par goda konsulu kandidātiem.

SAB atklāj arī būtiskākos pērna gada pārbaudēs konstatētos riskus. Piemēram, tie ir personas psihiskās veselības traucējumi, tostarp azartspēļu, alkohola, narkotisko vai psihotropu vielu atkarība.

Tās ir finansiālas grūtības, proti, pārmērīgas parādsaistības, tostarp regulāru īstermiņa aizdevumu izmantošana, vai neskaidri finanšu darījumi.

Tāpat arī regulāri braucieni uz riska valstīm, piemēram, Krieviju un Baltkrieviju, Neatkarīgo valstu sadraudzības valstīm, Ķīnu, vai kontakti ar šo valstu pilsoņiem.

Vienlaikus starp riskiem minētas arī noteiktas negatīvas personas rakstura iezīmes, kā arī nepatiesu ziņu sniegšana vai informācijas slēpšana pārbaudes laikā.

SAB uzdevumos ietilpst arī industriālās drošības sertifikātu (IDS) izsniegšana. Pērn izsniegti 32 IDS, bet atteikumu nav bijis.

Šogad ir spēkā 98 IDS darbam ar valsts noslēpuma objektiem, seši – darbam ar NATO, kā arī pieci – darbam ar ES klasificēto informāciju.

Birojs arī atgādina, ka valsts iestāžu un komersantu telpu pārbaudi darbam ar valsts noslēpumu veic visas trīs valsts drošības iestādes, savukārt darbam ar NATO, ES un ārvalstu klasificēto informāciju – tikai SAB.

Pērn sniegti atzinumi par telpu atbilstību klasificētas informācijas glabāšanai un apstrādei par 16 valsts institūcijām un 13 komersantiem.

SAB gan uzsver, ka pārbaužu un konsultāciju laikā novērota vāja valsts institūciju izpratne par Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, ES un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzību, kā arī zema iniciatīva tajos noteiktās prasības ieviest un ievērot.

Birojs pērn arī akreditēja 122 klasificētas informācijas sistēmas.

Kā vēstīts, biroja darbības pārskats piedāvā apskatu par pretizlūkošanas, kiberdrošības, izlūkošanas un klasificētas informācijas aizsardzības jautājumiem 2025. gadā.

Pārskatā iekļauts vērtējums par iekšpolitiskās un ārpolitiskās attīstības tendencēm Krievijā un trešajās valstīs (ārpus ES un NATO), ņemot vērā to specdienestu īpaši aktīvos centienus ietekmēt ES un NATO valstis, tostarp Latviju.

SAB gada pārskata klasificēto daļu izskatīs Ministru kabinetā un Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Līdz ar to tiks apstiprināti arī SAB darbības virzieni 2026. gadam.

SAB ir viena no trim Latvijas valsts drošības iestādēm, kas veic izlūkošanu un pretizlūkošanu, klasificētās informācijas aizsardzību, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras uzraudzību, kā arī veic un kontrolē klasificētas informācijas apmaiņu ar starptautiskām organizācijām.