Imigrācijas likumā ir saglabāta iespēja saņemt TUA, uz laiku līdz pieciem gadiem, ja ir noslēgts līgums un veikts pārskaitījums par vismaz 150 000 eiro investīcijas veikšanu ne mazāk par pieciem gadiem valsts izveidotā alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekā un ārzemnieks ir samaksājis valsts budžetā 10 000 eiro.

Ārzemniekam izsniegtā TUA ir spēkā, ja tās derīguma termiņa laikā valsts izveidotā alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks apliecina, ka investīciju līgums nav izbeigts un investīciju atlikums nav mazāks par 150 000 eiro.

Likumprojekta otrreizējai izskatīšanai bija iesniegti dažādi priekšlikumi.

Saeimas Juridiskais birojs norādīja, ka atbilstoši Saeimas kārtības rullim izskatāmi tikai tie priekšlikumi, kas saistīti ar Valsts prezidenta iebildumiem, un par neskatāmiem tika atzīti 11 priekšlikumi.

Deputāti vienojās pirms katra priekšlikuma skatīšanas lūgt Juridiskā biroja atzinumu par tā atbilstību otrreizējās caurlūkošanas procedūrai.

Starp neskatāmajiem bija Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) priekšlikumi saglabāt iespēju ārvalstu investoriem saņemt TUA apmaiņā pret ieguldījumiem alternatīvajos ieguldījumu fondos.

Juridiskais birojs secināja, ka tie paredz jaunus TUA izsniegšanas veidus un nav saistīti ar Valsts prezidenta izteiktajiem iebildumiem.

Savukārt ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikums atjaunot TUA piešķiršanu par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā tika atzīts par skatāmu, taču iepriekš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā tika noraidīts.

Deputātu vairākums neatbalstīja iespēju piešķirt TUA par vismaz 300 000 eiro ieguldījumiem nekustamajā īpašumā vai vismaz 100 000 eiro ieguldījumiem daudzdzīvokļu ēku būvniecības projektos Latgales plānošanas reģionā un Alūksnes novadā.

Pret šādu ieceri iepriekš iebilda Nacionālā apvienība, “Jaunā vienotība” un “Progresīvie”, norādot uz drošības, ģeopolitiskajiem un naudas atmazgāšanas riskiem, kā arī negatīvo pieredzi ar tā dēvētajām “zelta vīzām”.

Deputāti daļēji atbalstīja tikai trīs Valaiņa tehniskus un precizējošus priekšlikumus, noformējot tos kā komisijas priekšlikumus.

Saeima, atkārtoti pieņemot likumu, atbalstīja komisijas virzīto redakciju.

Jau ziņots, ka Rinkēvičs jūnijā nodeva Imigrācijas likumu parlamentam otrreizējai caurlūkošanai, aicinot vēlreiz izvērtēt līdzsvaru starp valsts drošības interesēm un investīciju piesaistes vajadzībām.

Prezidents vienlaikus pauda pārliecību, ka iespējams rast risinājumu, kurā tiktu ņemtas vērā gan tautsaimniecības intereses, gan drošības apsvērumi, tomēr līdzšinējā prakse piešķirt TUA apmaiņā pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā un citos aktīvos lielā mērā esot izsmēlusi savu potenciālu.

Kā vēstīts, Saeima jauno Imigrācijas likumu pieņēma 11. jūnijā, savukārt 18. jūnijā apstiprināja grozījumus, kas liedz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iegūt TUA, izmantojot investīciju programmu alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekos.