Par Zviedra ievēlēšanu nobalsoja 78 Saeimas valdošās koalīcijas un opozīcijas deputāti, bet pret nobalsoja deputāti no opozīcijas partijas “Stabilitātei”.

Viņu amatam izvirzījuši deputāti no “Jaunās vienotības”, Zaļo un zemnieku savienības, “Progresīvajiem”, Apvienotā saraksta un Nacionālās apvienības.

CVK priekšsēdētāja amata kandidāts iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka viņa galvenais mērķis ir atjaunot sabiedrības un vēlēšanu organizatoru, īpaši pašvaldību vēlēšanu komisiju vadītāju, uzticību vēlēšanu procesam Latvijā.

Viņaprāt, ir būtiski padarīt šo procesu saprotamāku un caurspīdīgāku.

Viņš atzina, ka vēlēšanu naktī un arī pirms tās pieredzētais bija ļoti skumjš. Viņš pauda, ka vēl nekad nebija redzējis tik “drūmu situāciju”.

Viņš salīdzināja situāciju ar gadiem būvētu namu, kuru pēkšņi noposta vētra – sajūta bijusi līdzīga.

Viens no viņa mērķiem ir panākt, lai pieredzējušie speciālisti paliktu sistēmā, nepamestu to un atkārtoti pieteiktos darbam pašvaldību vēlēšanu komisijās.

Ir nepieciešami praktiķi un speciālisti, kas pārzina vēlēšanu organizēšanas nianses, sacīja Zviedris.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka CVK priekšsēdētāja amatam izvirzīts tikai viens kandidāts – Zviedris.

Jauns CVK priekšsēdētājs bija jāmeklē, jo iepriekšējā priekšsēdētāja Kristīne Saulīte atkāpās no amata.

Likums “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” nosaka, ka CVK ir pastāvīga un vēlēta valsts institūcija, kuras pienākumos ietilpst Saeimas, Eiropas Parlamenta, pašvaldību vēlēšanu, kā arī tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu sagatavošana un vadīšana.

CVK sastāvā ir deviņi locekļi.

Komisijas priekšsēdētāju un septiņus vēlēšanu komisijas locekļus ievēlē Saeima, bet vienu locekli no tiesnešu vidus – Augstākā tiesa savā plēnumā.

Saulīte pagājušajā nedēļā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdes sākumā paziņoja, ka atkāpsies no amata, taču pēc sēdes jau bija pārdomājusi, sakot, ka vēl nav izlēmusi.

Tomēr vēl nedaudz vēlāk Saulīte vērsās Saeimas Prezidijā ar paziņojumu par atkāpšanos no amata.

Līdz tam Saeimas valdošās koalīcijas frakcijas arī tika paziņojušas, ka ir vienojušās par Saulītes atsaukšanu no amata.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc vēlēšanām paziņoja, ka vēlēšanu organizēšanā CVK un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) izgāzās, tāpēc jāvērtē amatpersonu atbildība.

Tobrīd VDAA darbu pārraugošā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) saistībā ar nedienām vēlēšanās no amata atstādināja VDAA direktoru Jorenu Liopu, bet vēlāk arī pati paziņoja par demisiju.

Liopa pagaidām nav uzņēmies atbildību par vēlēšanu nakts tehniskajām problēmām.

Paralēli VDAA ir sākusi detalizētu pārbaudi visos aģentūras atbildības jomas līmeņos, sākot no tiešā veidā atbildīgajiem darbiniekiem par vēlēšanu sistēmu, beidzot ar izstrādātājiem un auditētājiem, par iemesliem, kas izraisīja vēlēšanu zīmju skenēšanas lēndarbību, apliecināja aģentūrā.

Savukārt Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs žurnālistiem pagājušajā nedēļā norādīja, ka pašlaik dienesta pārbaude saistībā ar nedienām ar balsu skaitīšanu nav sākta, jo sākotnēji nepieciešams ievākt visu nepieciešamo un pieejamo informāciju par notikušo.