Likumprojektu sagatavojusi “Progresīvo” frakcija. Par grozījumiem likumā balsoja valdību veidojošās partijas, izņemot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu Juri Jakovinu, kurš balsoja pret, savukārt Līga Kozlovska (ZZS) balsojumā atturējās. Balsojumā nepiedalījās visas opozīcijas frakcijas.

Opozicionāre Aiva Vīksna (AS) debatēs pauda uzskatu, ka, pieņemot minētos grozījumus, būs jauna, slēpta nodeva uzņēmējiem.

Politiķe nesaprot, kāpēc politiķi vēlas iestrādāt jaunas nodevas likumā, ja uzņēmēji jau brīvprātīgi piedāvā ūdeni klientiem.

Vairāki opozīcijas deputāti iebilda pret ieceri, jo tas nozīmējot iejaukties uzņēmējdarbībā. Piemēram, deputātes Viktorijas Pleškanes (LPV) ieskatā, iejaukties privātajā uzņēmējdarbībā ir bīstama prakse.

Nacionālās apvienības deputāts Artūrs Butāns pauda, ka kopumā ideja par ūdens pieejamības veicināšanu nav slikta, bet deputāts neizprot konkrētā likumprojekta mērķi.

Opozīcijas deputāts rosināja drīzāk noslēgt memorandu ar sabiedriskās ēdināšanas nozari, ar ko nozare apņemtos popularizēt un veicināt ūdens pieejamību.

Priekšlikuma autore, deputāte Mairita Lūse (P) aicināja “necelt vētru ūdens glāzē”. Pēc viņas vārdiem, ēdināšanas sektors nevar pastāvēt bez klientiem, un liela daļa klientu nevēlas radīt “liekus atkritumus”.

Politiķe skaidroja, ka krāna ūdeni klienti lūdz dažādu iemeslu dēļ, piemēram, jo ir vēlme mazināt atkritumu apjomu un ietekmi uz vidi.

Stikla pudeles, kas tiek vestas arī no citām valstīm, rada ievērojamas CO2 emisijas, kā arī no plastmasas pudelēm ūdenī nonāk arī iepakojumā esošā mikroplastmasa, norādīja Lūse.

Grozījumi paredz, ka ēdināšanas pakalpojuma sniedzējs nodrošina patērētājam informāciju par dzeramā ūdens no ūdensapgādes sistēmas pieejamību ēdienkartē vai ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas vietā tā, lai patērētājs varētu to redzēt.

Partija uzsver, ka prasība neattiektos, piemēram, uz lidmašīnām vai citiem transportlīdzekļiem, ielu tirdzniecību un vietām, kur nav ierīkota ūdensapgādes sistēma.

“Progresīvo” deputāti likumprojekta anotācijā norāda, ka vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs ir ierasta prakse sabiedriskās ēdināšanas vietās lūgt ūdeni no centralizētas ūdensapgādes sistēmas jeb tā dēvēto krāna ūdeni, un ēdināšanas vietas lielākoties ir pretimnākošas šāda lūguma izpildē.

Tādās valstīs kā Lietuva un Francija ēdināšanas uzņēmuma un patērētāja sadarbība – lūgt un nodrošināt dzeramo ūdeni – ir normatīvi regulēta, uzliekot pienākumu ēdināšanas uzņēmumam nodrošināt ūdeni no ūdenskrāna, norāda partija.

“Normatīvais regulējums, kas liek šādu pakalpojumu nodrošināt un par to informēt klientus, normalizē ūdens no centralizētas ūdensapgādes sistēmas izmantošanu gan sabiedriskajā ēdināšanā, gan ārpus tās,” uzskata “Progresīvie”.

Vienlaikus “Progresīvie” norāda, ka partijas piedāvātā tiesību norma neparedz, ka ēdināšanas pakalpojuma sniedzējam dzerams krāna ūdens jāpiedāvā pilnībā bez maksas.

Likumprojekta autori uzskata, ka var tikt atstāta iespēja iekasēt samērīgu maksu par šo pakalpojumu, kas segtu glāžu mazgāšanas izmaksas un darbaspēka izmaksas, kā arī uzņēmums varētu būt ieinteresēts piedāvāt papildu servisu, piemēram, ūdeni ar pievienotiem augļiem.

Taču krāna ūdens izmaksas būtu lētākas un patērētājiem pieejamākas nekā ūdens pudelē.

Krāna ūdens brīva pieejamība ēdināšanas vietās veiksmīgi konkurētu ar saldināto dzērienu patēriņu, uzskata “Progresīvie”, uzsverot, ka ūdens kvalitāte arī Latvijā ir atbilstoša, šo ūdeni var brīvi lietot uzturā.

Veselības ministrijas Rīcības plāns liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.-2029.gadam projekts norāda, ka ūdens aizvietošana ar saldinātiem dzērieniem palīdzētu novērst aptaukošanās cēloņus.

Ūdens piedāvāšana bez maksas vai par salīdzinoši zemāku maksu var mazināt saldināto dzērienu patēriņu, skaidrots likumprojekta anotācijā.