Satiksmes ministrija (SM) norāda, ka patlaban Dzelzceļa likums nosaka divu mēnešu termiņu infrastruktūras maksas izmaiņu publikācijai.

Grozījumi Dzelzceļa likumā paredz termiņu pamatota lēmuma pieņemšanai, iespēju vienlaikus pieņemt shēmas grozījumus un lēmumu par maksu, kā arī termiņu iepriekšējai publicēšanai.

Procedūra būs pagaidu pasākums līdz gada beigām.

Konsultēšanās, maksas ekonomiskā pamatošana un neatkarīga regulatīvā uzraudzība netiks atcelta.

SM atzīmē, ka procedūra attieksies uz visiem attiecīgos pārvadājumus veicošajiem pārvadātājiem neatkarīgi no to īpašnieka vai reģistrācijas valsts.

Tvērums ierobežots ar Kombinētās nomenklatūras 10. nodaļas labību, bet eļļas augi un citi lauksaimniecības produkti tajā automātiski neietilpst.

Pārvadājuma grupu nosaka nosūtīšanas stacija Krievijā, nevis deklarētā preces izcelsme.

Ministrija vēsta, ka tādējādi tvērumā var ietilpt arī citas izcelsmes labība, kas nosūtīta no šīs valsts.

Savukārt ar Krievijas izcelsmi vien nepietiek, ja nosūtīšanas stacija atrodas citā valstī.

Pārmaiņas ietvers arī pārvadājumus uz Latvijas ostām tālākai izvešanai.

Plūsmas samazinājuma apmēru un ieguvumu Latvijas eksportētājiem nav aprēķinājuši, jo nepieciešams izvērtēt līgumsaistības un administratīvās izmaksas.

Pārvadājuma komerciālo tarifu un ostu kravu apstrādes cenu ar šiem grozījumiem nemainīs.

Vienlaikus būtisko funkciju veicējam jāpārskata maksas aprēķināšanas shēma, nepieciešamības gadījumā maksas iekasēšanas shēma un attiecīgais lēmums par maksu.

Jauni Ministru kabineta noteikumi konkrētās maksas noteikšanai nav paredzēti.

Paātrinātā procedūra attieksies uz Dzelzceļa likumā paredzēto īpašo režīmu labības pārvadājumiem no Krievijas, nevis vispārīgi uz citu infrastruktūras maksas uzcenojumu grozīšanu.

Palielinātu maksu nevarēs piemērot jau sniegtiem pakalpojumiem.

Pēc 2026. gada 31. decembra īpašais palielinājums beigsies, bet vispārējā kārtībā noteiktās maksas paliks spēkā.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka svarīgi bija pieņemt tūlītēju lēmumu, jo Krievijas graudi caur ostām plūst tieši tagad.

Viņš skaidroja, ka jaunā, paaugstinātā infrastruktūras izmantošanas maksa Krievijas graudiem ātrākajā variantā varēs stāties spēkā triju nedēļu laikā.

Lēmums par piemērojamo infrastruktūras maksas apmēru jāpieņem valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam “LatRailNet”, kas ietilpst “Latvijas dzelzceļa” koncernā.

Uzņēmums tiks aicināts maksu piemērot 300% apmērā.

Šādu risinājumu pieļauj arī attiecīgie Eiropas normatīvi, klāstīja premjers.

Kulbergs atgādināja, ka Latvija veiks arī tranzīta graudu fizisko pārbaudi.

Šobrīd par to esot noslēgts līgums ar Anglijas laboratoriju un Latvijā šim jautājumam piesaistīti arī Ukrainas eksperti.

Viņš pauda, ka Latvija palīdzēs arī Ukrainas graudu eksportam caur Latvijas ostām, ja tiks atrisināts graudu transportēšanas jautājums.

Vienlaikus prioritāte esot Latvijas zemnieku graudi.

Pēc premjera teiktā, pirmās 60 000 tonnas Latvijas zemnieku graudi caur Latvijas ostām jau esot izvestas.

Kulbergs arī nenoliedza, ka pastāv iespēja, ka Latvijā ievesto graudu pavadzīmes var viltot, lai kravas neuzrādītos kā no Krievijas nākušas, tomēr to izdarīt nemaz neesot tik vienkārši.

Kravas varot izsekot pat līdz automašīnām, kas graudus atvedušas līdz ostai.

Savukārt satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) pieļāva, ka varētu būt arī sāktas tiesvedības no kravu pircējiem par šādu infrastruktūras maksas palielinājumu.

Vienlaikus šis esot efektīvākais risinājums, lai panāktu politisko mērķi.

Šo jautājumu Kozlovskis plāno pārrunāt arī ar kolēģiem Lietuvā un Igaunijā, jo tad šāds risinājums būs efektīvāks, norādīja satiksmes ministrs.

Vienlaikus valdība otrdien slēgtajā daļā skatīja Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu par risinājumiem graudu tranzīta jomā.

Ņemot vērā, ka jautājums skatīts slēgtā sēdē, detaļas iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) žurnālistiem nevēlējās atklāt, taču

“vairāk runa bijusi par algoritmiem, kā Nodokļu un muitas policija darbotos attiecībā uz šīm kravām, ja tiktu konstatēta sankcijām pakļauto preču vešana”

Dombrava uzskata, ka ir jāizmanto visas iespējas, lai samazinātu Krievijas ietekmi Latvijā, tostarp biznesa sfērā, piebilstot, ka viņa kolēģi Saeimā piedāvājuši risinājumus attiecībā uz tirdzniecības apturēšanu ar Krievijas graudiem.

Jau ziņots, ka valdība 8. septembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) no tranzītā pārvadātām graudu kravām varēs ņemt paraugus un veikt laboratoriskos izmeklējumus deklarētās izcelsmes valsts pārbaudei.

Premjers Andris Kulbergs (AS) septembra sākumā sacīja, ka šo jautājumu ir pārrunājis ar Ukrainas premjeru.

Viņš norādīja, ka Krievija Ukrainā zagtos graudus jauc kopā ar Krievijas graudiem un tos transportē caur citu valstu ostām, un patlaban tranzīta graudu kravu spiediens tiekot izdarīts uz visām Baltijas ostām.

“Reuters” iepriekš vēstīja, ka Krievijas graudu eksportētāji ir sākuši novirzīt graudu piegādes no Melnās un Azovas jūras uz Baltijas jūru, ņemot vērā Ukrainas uzbrukumus kuģiem un ostu infrastruktūrai.

Pagājušajā eksporta sezonā (no 2025. gada jūlija līdz 2026. gada jūnijam) Krievija caur Melnās un Azovas jūras ostām eksportēja 46,3 miljonus tonnu graudu jeb 90% no sava eksporta apjoma.

Caur Krievijas ostām Baltijas jūrā tika nosūtīts tikai viens miljons tonnu.

Tomēr, kā ziņo “Reuters” avoti, kopš jaunās sezonas sākuma līdz 2026. gada augusta vidum pieprasījumu apjoms par graudu pārvadājumiem uz Krievijas ostām Baltijas jūrā jau sasniedza piecus miljonus tonnu.

Tas ir gandrīz salīdzināms ar līdzīgo rādītāju Novorosijskai un Tuapsei, kas ir seši miljoni.

Turklāt Krievijas eksportētāji arvien biežāk pievērš uzmanību Baltijas valstu ostām, galvenokārt Latvijas, un paredzams, ka septembrī pārvadājumu apjoms strauji pieaugs.

Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumu dēļ iznīcināti vairāk nekā 80% Krievijas graudu eksporta jaudas.

Ekspertu aprēķini liecina, ka augustā kviešu eksports sasniedza tikai 1,9 miljonus tonnu, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 16 gadu laikā.