Parlamentārieši minētos grozījumus atzina par steidzamiem, kas nozīmē, ka likumprojekts būs jāizskata vēl tikai vienā lasījumā.

Reforma paredz atteikties no līdzšinējās pieejas, kur valsts nosaka budžeta vietu skaitu, un tā vietā pāriet uz institucionālu finansējumu.

Tas nozīmē, ka augstskolas pašas varēs noteikt studiju vietu skaitu un studiju maksas nosacījumus, tostarp to, kuri studenti studē bez maksas, ar līdzmaksājumu vai pilnībā par saviem līdzekļiem.

Plānots, ka finansēšanas modelis vairāk balstīsies uz rezultātiem, īpaši uz sagatavoto absolventu skaitu un to atbilstību darba tirgus vajadzībām, nevis tikai uzņemto studentu skaitu.

Vienlaikus valsts ar augstskolām slēgs vienošanās par nepieciešamo speciālistu sagatavošanu tādās jomās kā izglītība, veselības aprūpe un tehnoloģijas, lai stiprinātu tautsaimniecības attīstību.

Jaunais modelis saglabās trīs finansēšanas pīlārus – bāzes finansējumu studiju nodrošināšanai, snieguma finansējumu par sasniegtajiem rezultātiem un attīstības finansējumu inovācijām un izcilībai.

Vienlaikus paredzēts mainīt arī finansējuma aprēķina principus, lielāku uzsvaru liekot uz akadēmiskā personāla izmaksām un faktiskajām studiju programmu izmaksām.

Reforma paredz arī elastīgāku pieeju studiju samaksai un stipendijām, kā arī iespēju valstij noteiktos gadījumos finansēt studiju vietas arī privātajās augstskolās, ja tas nepieciešams tautsaimniecībai.

Vienlaikus ar izmaiņām Augstskolu likumā plānoti arī grozījumi Izglītības likumā, kas paredz atteikties no līdzšinējās studiju finansēšanas sasaistes ar valsts budžeta vietu skaitu.

Turpmāk studiju maksu augstskolās noteiks pašas augstākās izglītības iestādes, savukārt stipendiju piešķiršana vairs nebūs tieši atkarīga no valsts finansēto studiju vietu skaita.

Plānotās izmaiņas skars arī valsts koledžas, kurām paredzēts ieviest tādu pašu finansēšanas modeli kā augstskolām.

Grozījumi Profesionālās izglītības likumā paredz atteikties no līdzšinējās budžeta vietu sistēmas arī koledžās, dodot tām lielāku brīvību noteikt uzņemšanas apjomu un studiju maksas nosacījumus.

Tāpat kā augstskolu gadījumā, finansējums turpmāk būs vairāk saistīts ar sagatavoto speciālistu skaitu un to atbilstību darba tirgus vajadzībām.

Jaunais regulējums varētu stāties spēkā šī gada nogalē.

Institucionālā finansējuma modeli augstskolās Latvijā sāka izmēģināt 2024. gadā, iesaistot vairākas lielākās augstskolas, tostarp Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti.

Pilotprojekta mērķis bija pārbaudīt jaunu finansēšanas pieeju, kur valsts finansējumu sasaista ar konkrētiem rezultātiem, piemēram, absolventu skaitu, pētniecību un ārējā finansējuma piesaisti.

Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka pirmie rezultāti liecina par uzlabojumiem, tāpēc jauno finansēšanas modeli visās valsts augstskolās plānots pakāpeniski ieviest no 2027. gada.