Par Švinku nobalsoja 52 Saeimas deputāti, bet “pret” bija 41 deputāts.

1973.gadā dzimušais Švinka 2002.gadā Latvijas Universitātē ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu vadībzinātnē. 20 gadu vecumā Švinka tika iecelts par organizācijas “Junior Achievement Latvija” izpilddirektoru un 90.gadu beigās kopā ar komandu ieviesis ekonomikas mācību priekšmetu skolās, kā arī vadījis vairākus projektus, piemēram, “Ēnu dienu”.

Viņš bijis vairāku uzņēmumu vadītājs. Švinkam aizvien pieder daļas vairākos uzņēmumos SIA “Ammolite”, SIA “LIC”, SIA “Mush” un SIA “LIC GOTUS”.

Švinka 2022.gadā kandidēja 14.Saeimas vēlēšanās kā “Progresīvo” Zemgales vēlēšanu apgabala saraksta līderis un tila ievēlēts. Viņš ir “Progresīvo” valdes loceklis.

Saeimā viņš darbojas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kā arī Nacionālās drošības komisijā, kas nozīmē, ka viņam ir augstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam, lai pildītu arī ministra pienākumus. Švinka līdz šim bija arī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

Tāpat viņš parlamentā darbojas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijā, bija Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētājs un Sporta apakškomisijas loceklis.

Kā vēstīts, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), “restartējot” savas valdības darbu, 21.februārī no amata atsauca satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P), izglītības ministri Andu Čakšu (JV) un labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS). Viņi ministru pienākumus beidza pildīt 26.februārī.

Zaļo un zemnieku savienība labklājības ministra amatam nominējusi Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Reini Uzulnieku,

“Jaunā vienotība” izglītības un zinātnes ministra amatam pieteica Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Melbārdi, bet satiksmes ministra amatam “Progresīvie” nolēma virzīt Švinku.