Trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā IZM iepazīstināja ar izstrādāto pedagogu atalgojuma finansēšanas jauno modeli.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) vērsa deputātu uzmanību, ka spēkā esošais finansēšanas modelis vairāk ir balstīts uz demogrāfiju.

No tā cieš skolēni, kas atrodas pašvaldībā ar mazāku bērnu skaitu, jo attiecīgi finansējums pilnas programmas nodrošinājumam ir mazāks.

Arī skolotāju atalgojums ir atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībā.

Lai arī visas pašvaldības ir saņēmušas aprēķinus, kā jaunais finansēšanas modelis izskatītos viņu konkrētajā gadījumā, ministrijas pārstāvji vēl nemācēja precīzi teikt, cik tam būs liela fiskālā ietekme. Tas būšot zināms, kad pašvaldības būs beigušas kārtot savu skolu tīklu. 

Lēmums par izglītības iestādes reorganizāciju pašvaldībai jāpieņem sešus mēnešus pirms mācību gada sākuma, kas ir 1. marts, bet ārkārtas situācijas dēļ termiņu iespējams pagarināt līdz 31. maijam.

Vienlaikus izglītības ministre aicina pašvaldības nekavēties ar lēmumu pieņemšanu, jo vecākiem un sabiedrībai jābūt skaidrībai, kāda būs ekosistēma. Čakša arī atkārtoti uzsvēra, ka

ministrijai nav konkrēts plāns, cik skolu būtu jāsamazina. 

IZM pauda apņemšanos jauno modeli ieviest ar 1. septembri. Tam negribēja piekrist Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretārs Māris Pūķis.

Viņš uzskata, ka ir vairākas “fundamentālas problēmas”, kuru dēļ 1. septembris nebūtu piemērots brīdis, kad ieviest jauno modeli. Piemēram, nav gūta skaidrība par profesionālās izglītības tīklu. Pūķis arī aicināja izvērtēt ne tikai ietekmi uz budžetu, bet arī sociālekonomisko ietekmi.

Čakša sacīja, ka šobrīd notiek profesionālās izglītības iestādēs realizēto programmu izvērtējums, taču pats izglītības iestāžu tīkls esot izveidots jau vairākus gadus, un tiek novērtēts kā ļoti labs.

Tikmēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) piedāvātā finansēšanas modeļa tālāku virzību plāno neatbalstīt, jo tas neiekļauj streika vienošanās izpildi par pedagogu darba slodzes balansēšanu.

Arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga pauda neizpratni, kāpēc modeļa projektā neatspoguļojas nākamais slodzes balansēšanas solis, kam esot ietekme gan fiskāli, gan likmju ziņā.

Ministres padomniece politiku izstrādes un analītikas jomā Karīna Caunīte-Orupe apgalvoja, ka ministrija ir pārskatījusi skolotāju likmju aprēķinu modelī, un tas atšķirsies no sākotnējās versijas, kas tika nosūtīta sociālajiem partneriem un pašvaldībām.

Vanaga turpināja uzstāt, ka ministrijas piedāvājums nav detalizēti apsvērts un tajā nav paredzēts no septembra mazināt kontaktstundu skaitu, kas bija viena no streika vienošanās.

Kā vēstīts, jaunā pedagogu darba samaksas modeļa “Programma skolā” mērķis ir nodrošināt, ka katra vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāde saņem finansējumu pedagogu atalgojumam atbilstoši faktiskajām izglītības programmas izmaksām.

Tas nodrošināšot gan pilnu izglītības programmas finansējumu, gan konkurētspējīgu atalgojumu, veicinot arī skolas autonomiju un nodrošinot augstāku izglītības kvalitāti, sola IZM.