Kā aģentūrai LETA pastāstīja “Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, visas Saeimā pārstāvētās frakcijas ir vienojušās, ka Jansons ir diskreditējis Tiesībsarga biroja institūciju, un vienojušās sākt parakstu vākšanu.

Saskaņā ar Tiesībsarga likumu ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu var ierosināt tiesībsarga atbrīvošanu no amata.

LETA jau vēstīja, ka Jansona prombūtnes dēļ iepriekš Saeimas sēdē netika skatīts ikgadējais tiesībsarga ziņojums, kas radīja jautājumus par viņa neierašanās iemesliem. Situāciju saasināja fakts, ka šī nav pirmā reize, kad Jansons neierodas uz sēdi, kā arī neapmeklē Saeimas komisiju sēdes.

Tāpat arī publiski izskanējusi informācija, ka Jansons bieži neierodas darbā un nepilda amata pienākumus, jo viņam ir problēmas ar alkohola lietošanu.

Pats Jansons ceturtdien aģentūrai LETA sacīja, ka pašlaik no amata atkāpties negrasās.

Latvijas Televīzijas raidījumā “Šodienas jautājums” ceturtdien Jansons pauda viedokli, ka viņu, visticamāk, “noņems” no amata.

Viņš arī teica, ka pērn viņam vēl bija “daudz maz profesionāli labas attiecības” ar viņa vienīgo vietnieci Inetu Piļāni, kuru viņš pērn esot iedrošinājis pretendēt uz tiesībsarga amatu nākotnē. Viņš atzina, ka šobrīd abu attiecībās “nešaubīgi ir saspīlējums”.

Jansons atzina, ka Tiesībsarga biroja kolektīvā ir bijusi saruna par viņa iespējamo atkarību. Vaicāts, vai viņam ir šāda atkarība, viņš to noliedza.

Vaicāts, kādi ir cēloņi, kādēļ biroja darbinieki ar viņu par to runāja, viņš pauda: “Redziet, cilvēki mēdz aizmirsties.

Pie labām algām, pie labiem darba apstākļiem, pie labām veselības apdrošināšanām. (..) Ļoti labs, konkurētspējīgs atalgojums. (..) Ir izveidota elastīga, no labas pārvaldības viedokļa efektīva struktūra. Ir nodrošināts sociālais un materiālais. Tā kā, nu, bet cilvēki aizmirstās.

Es esmu četrpadsmito gadu šajā amatā”.

Jautāts, kādēļ, lai biroja darbinieki pret viņu šādi vērstos, Jansons teica, ka var izdarīt dažādus pieņēmumus un spekulēt, bet aicināja to vaicāt viņiem pašiem.