Iecerēts, ka sēde sāksies plkst. 10.

Tajā piedalīsies Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Finanšu ministrijas, diabēta pacientu, ārstu speciālistu pārstāvji un piketa pie Saeimas organizatoru pārstāvji.

Jau ziņots, ka diabēta biedrība ceturtdien pie Saeimas ēkas pulcējās protestā, prasot valstij kompensēt 1. tipa diabēta pacientiem nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sensorus.

Biedrībā norāda, ka, neraugoties uz to, ka Latvijā ir atzīta nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sensoru un insulīna sūkņu klīniskā efektivitāte 1. tipa diabēta ārstēšanā, Latvijā lielākā daļa pacientu joprojām netiek iekļauta valsts kompensācijas sistēmā.

Tajā arī uzsver, ka Pasaules Veselības organizācija un starptautiskās diabēta aprūpes vadlīnijas atzīst, ka nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas būtiski samazina smagu hipoglikēmiju biežumu un uzlabo glikēmijas kontroli.

Vienlaikus Starptautiskā Diabēta federācija uzsvērusi, ka tehnoloģiju pieejamība ir būtisks priekšnoteikums komplikāciju mazināšanai un ilgtermiņa veselības izmaksu samazināšanai.

Nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sensori 24 stundas diennaktī mēra glikozes līmeni un brīdina par bīstamām svārstībām.

Insulīna sūkņi nodrošina precīzu, individuāli pielāgojamu insulīna padevi.

Klīniskie pētījumi apliecina, ka šo tehnoloģiju lietošana uzlabo HbA1c rādītājus un samazina neatliekamās palīdzības gadījumu skaitu.

Šobrīd valsts apmaksā sensorus bērniem līdz 18 gadu vecumam un atsevišķām šaurām pacientu grupām – grūtniecēm un pacientiem pēc aizkuņģa dziedzera transplantācijas.

Savukārt insulīna sūkņi tiek apmaksāti tikai bērniem un jauniešiem līdz 24 gadu vecumam.

2023. gada decembrī platformā “manabalss.lv” tika iesniegta iniciatīva par valsts atbalstu sensoriem un insulīna sūkņiem visiem 1. tipa diabēta pacientiem neatkarīgi no vecuma.

To parakstīja vairāk nekā 12 000 Latvijas pilsoņu.

Pēc biedrībā vēstītā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā tika atzīta tehnoloģiju medicīniskā nepieciešamība, tomēr pieņemtie lēmumi paredzēja kompensāciju tikai ierobežotām pacientu grupām.

Biedrībā pauž, ka nevienlīdzīgā piekļuve ārstēšanai rada augstāku komplikāciju risku, lielākas ilgtermiņa veselības aprūpes izmaksas un sociālekonomiskus zaudējumus darbspējīgā vecuma iedzīvotāju vidū.

Ņemot vērā situācijas ieilgušo risināšanu, pacienti ir iesnieguši iesniegumu Tiesībsarga birojā par kompensācijas kārtības atbilstību vienlīdzības principam.

Latvija šobrīd ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā nav valsts apmaksāti sensori pieaugušajiem.

Pirmā tipa diabēts ir insulīna atkarīgais diabēts, un tas rodas, ja aizkuņģa dziedzeris nespēj saražot insulīnu pietiekamā daudzumā.

Trūkstošais insulīns jāievada injekciju veidā.

Ar pirmā tipa cukura diabētu var saslimt jebkurā vecumā, bet parasti tas attīstās bērnībā.