Likumprojekta otrajam lasījumam bija saņemti 17 priekšlikumi, un otrdienas sēdē komisija paguva izskatīt piecus no tiem. Visi priekšlikumi, kurus bija sagatavojuši “Jaunās vienotības” un “Progresīvo” politiķi, tika noraidīti.

Komisijas sēde bija jābeidz ātrāk saistībā ar Dānijas karaļa vizīti. Tomēr komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) informēja, ka komisija rītdien strādās līdz būs izskatīti visi priekšlikumi.

Deputāti sēdē noraidīja “Jaunās vienotības” deputātu Agneses Krastas un Jāņa Zariņa priekšlikumu, kas paredzēja Ministru kabinetam līdz 2026. gada 1. jūlijam atbilstoši likumam “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” iesniegt Saeimā Valsts valodas centra precizētu Stambulas konvencijas tulkojumu latviešu valodā.

Šāds priekšlikums, kā skaidroja Krasta, tika iesniegts saistībā ar jēdziena “sociālais dzimums” tulkojumu.

Pēc Krastas skaidrotā, šis jēdziens pēc būtības ir galvenais iemesls tam, kāpēc gadu pēc konvencijas spēkā stāšanās tiek virzīta tās denonsēšana.

Viņa norādīja, ka šajā jautājumā “lāča pakalpojumu” izdarījušas dažādas dezinformācijas kampaņas, un šie naratīvi noteikti nenākot no Rietumiem.

Krasta norādīja, ka arī eksperti un Satversmes tiesa skaidrojuši, ko šis jēdziens nozīmē. Viņa norādīja, ka visi ar konvenciju uzliktie pienākumi attiecas vienīgi uz tiem jautājumiem, kas saistīti ar vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušanu un apkarošanu, un to varot izlasīt Satversmes tiesas spriedumā.

“Tas liek domāt, ka patiesa problēma nav šī jēdziena nozīmē vai būtībā, jo tā ir pietiekami skaidrota, bet gan pašā terminoloģijā jeb tulkojumā,” sprieda Krasta, norādot, ka tādējādi, priekšlikuma iesniedzēju ieskatā, nav jāizstājas no starptautiska līguma, jo īpaši iztrūkstot plašam pamatojumam un apjomīgai diskusijai, izvērtējumam par lēmuma tiesiskajām sekām, Latvijas tēlu, starptautisko reputāciju.

Deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) pirms balsojuma atzīmēja, ka uz problēmām ar jēdziena latvisko tulkojumu norādījusi arī tiesībsardze Karina Palkova.

Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka šādu iespēju – precizēt tulkojumu – parlaments reiz ir izmantojis – NATO līguma ratificēšanai, kur tika atklāts, ka tulkojums latviešu valodā ir neprecīzs.

Deputāts Edmunds Cepurītis (P) norādīja, ka, ņemot vērā, ka šis jēdziens ir vienīgais iemesls likumprojekta virzībai, būtu jāizmanto šī iespēja “noskaidrot, kā tad patiesībā ir”

Viņš norādīja arī uz reputācijas riskiem, kurus konvencijas denonsēšana nesīs, atzīmējot, ka neviens valstu galvaspilsētās nedzirdēs opozīcijas argumentus, ka viņiem rūp vardarbības pret sievietēm novēršana, ja tiks veikts šāds solis, ar kuru sieviešu tiesības tiks sašaurinātas.

Sēdē izvērtās arī diskusija par Satversmes tiesas spriedumu, kurā vērtēta konvencijas pantu atbilstība Satversmei. Mūrniece lūdza Saeimas Juridiskā biroja skaidrojumu par to, “lai visi fakti būtu galdā” un nenotiek manipulācija ar faktiem.

Juridiskā biroja pārstāve norādīja, ka Satversmes tiesa vērtēja atsevišķu konvencijas normu atbilstību Satversmei, nevis pašas konvenciju, proti, Satversmes tiesa vērtējusi Stambulas konvencijas 4. panta 4. punktu, kas nosaka, ka saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem par diskrimināciju netiek uzskatīti īpašie pasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu dzimtē balstītu vardarbību un aizsargātu sievietes no šādas vardarbības. Satversme atzinusi šī panta atbilstību Satversmei.

Tāpat sēdē tika noraidīti JV deputātu priekšlikumi, kas paredzēja izslēgt no likumprojekta vairākus pantus. Balsojumos par atbalstu priekšlikumiem balsoja koalīcijas deputāti Kalniņa-Lukaševica, Cepurītis un Irma Kalniņa (JV).

Savukārt pret balsoja Mūrniece, Ričards Šlesers (LPV), Juris Viļums (AS), Edvards Smiltēns (AS), Dmitrijs Kovaļenko (“Stabilitātei”). Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Jānis Vucāns (ZZS) uz sēdi nebija ieradies.

Mūrniece sēdē vairākas reizes pārmeta runātājiem, ka viņi velkot laiku un nerunājot pēc būtības. Mūrnieces skatījumā, sēdē netiekot dzirdēti jauni argumenti, bet “malts uz riņķi” jau dzirdētais.

Sēdē tika noraidīts “Progresīvo” Saeimas frakcijas priekšlikums, kas paredzēja, ka Saeima var lemt par Stambulas konevcijas denonsēšanu pēc Ekspertu grupas vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai (GREVIO) pieņemtā pirmā ziņojuma un secinājumu par pasākumiem, ko Latvija veikusi, lai īstenotu šo konvenciju, izskatīšanas Saeimā.

Cepurītis skaidroja, ka nebūtu iespējams tiesiski lemt par konvencijas denonsēšanu pirms saņemts vismaz viens ieguvums – ekspertu grupas novērtējums.

Koalīcijas deputāti priekšlikumu atbalstīja, opozīcijas deputāti bija pret, bet Viļums šajā balsojumā atturējās, līdz ar ko tas tika noraidīts.

Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna (JV) informēja, ka GREVIO eksperti novembra sākumā plāno braukt uz Latviju.

Šobrīd viņi atrodoties Igaunijā. Paegļkalna aicināja apskatīties GREVIO vērtējumu par Igauniju, kas bija 2022. gadā, un visi šie “biedi”, kas no vērtējuma varētu izrietēt, tiktu atspēkoti.

Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis norādīja, ka GREVIO izvērtējums ir tas, kas nav aizstājams ar nevienu nacionālo instrumentu vai likumu.

Tas sniedzot unikālu vērtējumu, pieredzi vardarbības izskaušanas un novēršanas jautājumā, tādējādi, pēc Uršuļska vārdiem, nepieciešams izdarīt visu, lai Latvija vismaz vienu vērtējumu saņemtu un institūcijas varētu īstenot saņemtos ieteikumus.

Kā sēdē skaidroja Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Krists Bergans-Berģis, ja konvencija tiks denonsēta, zudīs pamats GREVIO šādu izvērtējumu sniegt.

Sēdes noslēgumā tika noraidīts arī Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums LM uz rītdienas komisijas sēdi sagatavot rakstisku atbildi uz jautājumu, kā ierosinātā izstāšanās no konvencijas ietekmēs GREVIO vizīti un iespēju Latvijai saņemt ekspertu ziņojumu.

Likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā plānots skatīt ceturtdienas, 30. oktobra, Saeimas sēdē.

Kā ziņots, 23. oktobrī ar opozīcijas un ZZS balsīm Saeimā konceptuāli tika atbalstīts likumprojekts par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas.

Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV), bet to atbalsta arī citas opozīcijas partijas – Nacionālā apvienība, “Apvienotais saraksts” un “Stabilitātei”, kā arī valdošajā koalīcijā esošie ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalsta koalīcijas partijas “Jaunā vienotība” un “Progresīvie”.

Pirmajā lasījumā par izstāšanos no konvencijas nobalsoja 52 deputāti, pret nebalsoja neviens deputāts, deputāts Didzis Šmits balsojumā atturējās, bet “Jaunās vienotības” un “Progresīvo” deputāti izvēlējās balsojumā vispār nepiedalīties.

Pirms balsojuma pirmajā lasījumā deputātu vairākums nolēma tam noteikt steidzamību, kas nozīmē, ka to skatīs tikai divos lasījumos. Ja likums Saeimā pieņemts divos lasījumos un steidzamība noteikta ar ne mazāk kā divām trešdaļām deputātu balsu, Valsts prezidents nevar izmantot veto tiesības likuma izsludināšanas apturēšanai.

Par steidzamības noteikšanu nobalsoja opozīcijas partiju un koalīcijā esošās ZZS kopumā 52 deputāti, pret bija 31 deputāts no “Progresīvo” un “Jaunās vienotības” frakcijām, bet ZZS deputāts Andris Bērziņš balsojumā atturējās. Tādējādi par steidzamības noteikšanu nobalsoja mazāk nekā divas trešdaļas klātesošo.

Likumprojektu par izstāšanos no Stambulas konvencijas iesniedza LPV. Sākotnēji tam nebija pat anotācijas jeb pamatojuma, kuru pāris nedēļu laikā LPV tomēr sarūpēja. LPV uzskata, ka pašreizējā Stambulas konvencijas īstenošanas prakse liedzot gūt pārliecību, vai ikkatrā gadījumā valsts un pašvaldību institūcijas īsteno pasākumus pret vardarbību un tās riskiem atbilstoši deklarācijā ietvertajiem principiem.

Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā.

Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē.

Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.