Šovakar pulksten 21.19 būs ekvinokcija, kas iezīmēs astronomiskā rudens sākumu Zemes ziemeļu puslodē un pavasara sākšanos dienvidu puslodē.

Laikā ap ekvinokciju abas Zemes puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu, diena un nakts visā pasaulē ir aptuveni vienāda garuma.

Tomēr pirmdiena Latvijā vēl būs par 13 minūtēm garāka nekā nakts, un

25. septembris būs pirmā diennakts šoruden, kad diena ir īsāka nekā nakts.

Šāda atšķirība rodas, jo dienas un nakts garumu nosaka, ņemot vērā gaismas laušanu atmosfērā, un par saullēktu un saulrietu sauc momentu, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs.

Septembra otrajā pusē saules spīdēšanas ilgums sarūk visstraujāk – par četrām minūtēm un 46 sekundēm diennaktī.

Dienas garums turpinās samazināties līdz 21. decembrim, kad būs ziemas saulgrieži un sāksies astronomiskā ziema.

Savukārt

gada tumšākie trīs mēneši jeb solārā ziema būs periods no 6. novembra līdz 4. februārim.

Solārais rudens Latvijā ik gadu sākas 6. augustā un beidzas 5. novembrī, un astronomiskā rudens sākums ir solārā rudens vidus.

Meteoroloģiskais jeb termālais rudens Latvijā iestājas, ja vismaz piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par +15 grādiem.

Šogad šis kritērijs tika sasniegts neparasti agri – valsts lielākajā daļā 20. augusts kļuva par meteoroloģiskā rudens pirmo dienu.