“Krievija ir un būs mums drauds, bet tas nenozīmē – tūlīt un tagad,” sacīja Sārts.

Viņš norādīja, ka militāram uzbrukumam Krievijai ir jāspēj to īstenot, taču pašlaik šādu spēju tai nav. Savukārt NATO esot sagatavojusi savus aizsardzības plānus.

Sārts uzsvēra, ka Krievijas militārās spējas pašlaik ierobežo karš Ukrainā.

“Kamēr notiek karš Ukrainā, Krievija nav spējīga atvērt vēl vienu militāru fronti ar NATO valstīm, un nav pazīmju, ka tā taisītos to darīt,” viņš sacīja.

Vienlaikus tas nenozīmē, ka Baltijas valstīm nepastāv apdraudējums. Hibrīduzbrukumu draudi pastāvot vienmēr, taču tie neesot unikāli Baltijai – līdzīgi draudi pastāvot arī Vācijai un Francijai.

Situācija varētu mainīties, ja karš Ukrainā tiktu apturēts un Krievija iegūtu laiku savu militāro spēju atjaunošanai.

Sārts norādīja, ka Krievija, visticamāk, turpinātu bruņoties, taču atšķiras ekspertu vērtējumi par to, cik ātri tā varētu atjaunot spējas plašākam karam.

Tāpēc būtiski esot nošķirt tūlītēju militāru apdraudējumu no riska, kas varētu pieaugt vairāku gadu laikā.

“Viena lieta ir, ka tu samet visus resursus spējās, jo pēc divām nedēļām tev kāds uzbruks. Otra – tu saliec resursus ar domu, ka ir konkrēts laika periods, kurā tie jāmaksimalizē. Tie ir divi dažādi lēmumi,” skaidroja Sārts.

Viņš kritiski vērtēja arī emocionālus paziņojumus par iespējamu tūlītēju Krievijas uzbrukumu Baltijas valstīm. Šāda biedēšana esot pretproduktīva, jo apgrūtinot nopietnu sarunu par to, kam Latvijai faktiski jāgatavojas.

“Man patīk, ka mēs sarunas balstām datos un faktos,” sacīja Sārts, uzsverot, ka lēmumi par aizsardzību jāpieņem, izvērtējot reālo situāciju, nevis uzturot sabiedrībā pastāvīgu panikas stāvokli.