Šogad plānots izbūvēt valsts autoceļus 632 kilometru kopgarumā, prioritāri nodrošinot reģionālo un vietējo autoceļu infrastruktūras uzlabošanu, kas veicinās iedzīvotāju mobilitāti reģionos.

Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) norāda, ka finansējums autoceļu sakārtošanai ilgstoši nav bijis pietiekams un arī šogad budžetā plānotie līdzekļi nerisinās visas problēmas. 

Viņš atzīmē, ka reģionālie un vietējie autoceļi ir prioritāte un pakāpeniski tiks veikta to sakārtošana. Šogad šim mērķim papildus piešķirti 11,5 miljoni eiro, kamēr nākamgad plānots ieguldīt 15 miljonus eiro, bet 2025. gadā – 17 miljonus eiro.

Kopumā valsts autoceļu būvdarbiem 632 kilometru kopgarumā plānots ieguldīt 193,1 miljonu eiro, tostarp 131,5 miljoni eiro ir valsts budžeta finansējums, savukārt 61,6 miljoni eiro ir Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums.

Autoceļu nozarē šogad lielākais uzsvars tiks likts uz reģionālo un vietējās nozīmes ceļu būvniecību, lai uzlabotu pagastu savienojamību ar novadu centriem.

Šogad būvdarbi plānoti 379 kilometros reģionālo autoceļu, kopumā ieguldot 76,5 miljonus eiro, tostarp 30,7 miljonus eiro no Atveseļošanas fonda. 

Vietējo autoceļu 141 kilometra būvniecībā šogad plānots ieguldīs 40,9 miljonus eiro, tostarp 9,6 miljonus eiro no Atveseļošanas fonda. 

Savukārt 111 kilometru galveno autoceļu būvniecībai paredzēti 75,7 miljoni eiro, tostarp 21,3 miljons eiro no ES Kohēzijas fonda.

Tiltu un pārvadu būvniecībā paredzēts veikt darbus 19 objektos, ieguldot kopumā 11,5 miljonus eiro. Arī šajā jomā lielāks uzsvars tiks likts uz reģionālo un vietējo autoceļu sakārtošanu. Sešos būvobjektos uz reģionālajiem autoceļiem plānoti darbi par 3,46 miljoniem eiro, savukārt 11 būvobjektos uz vietējiem autoceļiem – par 6,92 miljoniem eiro.

Šogad uzlabojumi plānoti tiltiem pāri Gaujai – pārbūvēs trīs esošos tiltus un tiks pabeigta jauna tilta būvniecība vecā metāla tilta vietā uz vietējā autoceļa V330 Dukuri-Rāmnieki.

Lai veicinātu drošu mikromobilitāti, šogad gājēju un velosipēdistu ceļu gar valsts autoceļiem būvniecībai plānoti 4,7 miljoni eiro.

Šogad tiks sākti būvdarbi veloceļa izveidei A11 autoceļa posmā no Liepājas līdz Bernātiem,

tiks izbūvēti gājēju – velosipēdistu ceļi P93 autoceļa posmā no Ānes un Teteles ciematiem līdz Jelgavai, P14 autoceļa posmā no Cēsīm līdz krustojumam uz Līvu ciematu, gar autoceļu P103 Elejā un P76 autoceļa posmā no Salas līdz Jēkabpilij.

Tāpat ceļu satiksmes drošības uzlabošanai plānots īstenot vairākus būvprojektus uz valsts autoceļiem, tostarp uz galvenā autoceļa A6 Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Pāternieki), reģionālā autoceļa P37 Pļaviņas (Gostiņi)-Madona-Gulbene un vietējā autoceļa V772 Apšusala-Vilkukrogs mezglā.

Šā gada otrajā pusē plānots pabeigt un ekspluatācijā nodot ceļu būvē pirmo publiskās un privātās partnerības projektu – Ķekavas apvedceļu, kas autovadītājiem dos iespēju samazināt ceļā pavadīto laiku un vienlaikus uzlabos satiksmes drošību.

Savukārt citos A7 autoceļa “Via Baltica” posmos, lai būtiski mazinātu kravas transporta ietekmi uz pilsētvidi Bauskā un Iecavā, plānots sākt Bauskas un Iecavas apvedceļu projektēšanu.

SM budžetā paredzēts finansējums 139 elektrouzlāžu staciju darbības nodrošināšanai, kas veicinās ilgtspējīgu mobilitāti un nodrošinās iespēju veikt elektroauto uzlādi visā valsts teritorijā.

SM 2023.gada budžetā nozaru attīstībai kopumā plānoti 740,3 miljoni eiro, tostarp 308 miljoni eiro ir ES fondu finansējums.