Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka trešdien Latvijas un Igaunijas valdību kopīgajā sēdē tematiskajās diskusijās par divpusējo sadarbību pārrunāja arī ar transporta un sakaru nozari saistītus jautājumus, tostarp drošību, savienojamību, infrastruktūras stiprināšanu un digitālos risinājumus.

Tāpat pasākuma laikā notika Švinkas un Igaunijas infrastruktūras ministra Kundrasa Leisa tikšanās.

Švinka uzsver, ka Latvijas un Igaunijas sadarbība ir būtiska reģiona attīstībai. Viņš norāda, ka ir saņemts abu valdību skaidrs apstiprinājums, ka gan dzelzceļa projekts “Rail Baltica”, gan Latvijas lidsabiedrība “airBaltic” ir stratēģiskas prioritātes valdību līmenī.

“Kopā attīstot pārrobežu sabiedrisko transportu un gaisa satiksmi, stiprinām ne tikai mūsu valstu savienojamību, bet arī ekonomisko izaugsmi un cilvēku mobilitāti.

Esmu pārliecināts, ka šī tikšanās būs spēcīgs katalizators turpmākai mūsu kopīgo projektu attīstībai,” norāda satiksmes ministrs.

Latvijas mērķis ir sadarbības stiprināšana ar Igauniju savienojamības un pārrobežu mobilitātes veicināšanai, kur kā nozīmīgākās tēmas tika iezīmētas “Rail Baltica” projekta īstenošana, aviācijas nozares attīstības veicināšana, kā arī reģionālās pārrobežu autobusu un vilcienu satiksmes tālāka attīstība.

“Rail Baltica” projekts ir kļuvis par būtisku reģionālās drošības un stratēģiskās mobilitātes pīlāru. Latvijas ieskatā, koordinēta politiskā uzraudzība un mērķtiecīga resursu sadale ir galvenie faktori, lai paātrinātu “Rail Baltica” projekta īstenošanu.

Kā norāda SM, lai pilnībā realizētu “Rail Baltica” stratēģisko potenciālu Eiropas aizsardzības, drošības un militārās mobilitātes stiprināšanā, ir svarīgi, ka nākamā daudzgadu finanšu shēma nodrošinātu stabilu un nepārtrauktu finansējumu – galvenokārt izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un pārejas mehānismu, kas garantē nepārtrauktu projekta īstenošanu.

Latvijai un Igaunijai ir vienots redzējums par ģeopolitiski apzinātu Eiropas Savienības (ES) finansējuma sadali, atspoguļojot pārrobežu infrastruktūras kritisko nozīmi Eiropas austrumu flangā.

SM norāda, ka aviācijas nozarei ir būtiska loma reģiona ekonomiskajā attīstībā, iedzīvotāju mobilitātes nodrošināšanā, kā arī ārvalstu investīciju piesaistes veicināšanā, tā veido 3,2% no Latvijas IKP.

Nozīmīga loma ir gan Rīgas lidostai, kas stiprina Rīgu kā Baltijas reģionālo centru, gan citiem aviācijā strādājošiem uzņēmumiem.

Vienlaikus, lai veicinātu Latvijas konkurētspēju Baltijas reģionā un ārpus tā, ir nepieciešama spēcīga nacionālā aviokompānija, uzsver SM, norādot, ka “airBaltic” ir Latvijas galvenais nacionālās un reģionālās savienojamības pīlārs, piedāvājot plašu maršrutu tīklu un uzlabojot reģiona konkurētspēju.

Latvija atbalsta ciešu sadarbību ar Igauniju “airBaltic” tālākajā attīstībā, tostarp centienus stiprināt savienojamību starp tās galvenajām bāzēm Rīgā, Tallinā un Viļņā. Tāpat Latvija atzinīgi novērtē Tallinas lidostas attīstības plānus, informē SM.

Saistībā ar reģionālo savienojamību, Latvija augstu vērtē sadarbību ar Igauniju, īstenojot projektus, kas veicina abu valstu iedzīvotāju mobilitāti.

SM uzsver, ka vilcienu satiksme, kas savieno Baltijas valstu galvaspilsētas, jaunie eksperimentālie autobusu maršruti – Ikla-Ainaži-Salacgrīva un Valga-Valka, apliecina iedzīvotāju pieprasījumu pēc reģionālās savienojamības un ilgtspējīga transporta.

Tāpat SM norāda, ka abu valstu sadarbības ietvaros notiek darbs, lai sāktu vilcienu satiksmi maršrutā Rīga-Tallina, kas dos iespēju bez pārsēšanās ceļot starp abu valstu galvaspilsētām.