Vienlaikus statistikas pārvaldē norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, plaisa starp sieviešu un vīriešu stundas vidējo atalgojumu pieauga par 2,5 procentpunktiem.

Tostarp 2022.gadā lielākā darba samaksas atšķirība bija mākslas, kultūras un atpūtas pakalpojumu nozarē, kur vīriešiem darba samaksa stundā bija vidēji par 37,2% lielāka nekā sievietēm, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, kur atšķirība bija 34% par labu vīriešiem. 

Vienlaikus vairāk par 20%, proti, robežās no 28,9% līdz 20,2% darba samaksas atšķirība bija vēl septiņās nozarēs – finanšu un apdrošināšanas darbībās, profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, automobiļu un motociklu remontā, apstrādes rūpniecībā, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā, kā arī citos pakalpojumos. Vēl sešās nozarēs darba samaksas atšķirība par labu vīriešiem bija robežās no 7,2% līdz 19,5%.

Turpretī valsts pārvaldē, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē atšķirība bija minimāla – 0,6% un 1,7%. 

Savukārt elektroenerģijas, gāzes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē sievietes saņēma par 6,1% vairāk.

Apkopotie dati liecina, ka privātajā sektorā sieviešu un vīriešu stundas atalgojuma atšķirība bija par 2,8 procentpunktiem lielāka nekā sabiedriskajā, veidojot attiecīgi 18,1% un 15,3%.

Sievietes, kuras strādāja pilnu darba laiku, nopelnīja par 20% mazāk nekā vīrieši, bet atalgojuma atšķirība starp nepilnu laiku strādājošajiem bija mazāka (12,4%).

2022.gadā vismazākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu stundā bija starp senioriem jeb iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem – 11%, kā arī vecuma grupā līdz 25 gadiem – 11,1%, bet lielākā tā bija vecuma grupā 35-44 gadi, kur sieviešu atalgojums bija par 24,8% zemāks nekā vīriešu, kā arī 25-34 gadus vecu darbinieku vidū (20,9%).

Statistikas pārvaldē arī norāda, ka 2021.gadā Eiropas Savienībā sievietes pelnīja par 12,7% mazāk nekā vīrieši. Lielākā plaisa starp sieviešu un vīriešu atalgojumu bija Igaunijā (20,5%) un Austrijā (18,8%).

Darba samaksas atšķirību starp dzimumiem ietekmē dažādi sociālie un ekonomiskie faktori – vīriešu un sieviešu profesija un amata pienākumi, iegūtā izglītība, vecums, darba pieredze, nostrādāto stundu skaits, kā arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences darba tirgū un tā strukturālās izmaiņas. Rādītājs tiek aprēķināts, neizslēdzot minēto faktoru ietekmi, kas varētu skaidrot atšķirību iemeslus.