SIF rosina veidot par centralizētu finansējuma administratoru, vienlaikus mazinot politisko ietekmi
Kultūras ministrija (KM), balstoties uz Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) funkciju audita rezultātiem un starpministriju darba grupas secinājumiem, rosina SIF attīstīt kā pārresorisku centralizētu publiskā finansējuma administratoru, vienlaikus pakāpeniski atsakoties no projektu īstenošanas jomās, kurās tos var nodrošināt nevalstiskās organizācijas, informēja ministrijā.
LETA
SIF funkciju, administrēto atbalsta programmu un izdevumu efektivitātes auditu pēc KM pasūtījuma veica SIA “PricewaterhouseCoopers” (PwC), bet audita rezultātus izvērtēja KM izveidota darba grupa.
Tā par piemērotāko atzinusi scenāriju, kas paredz saglabāt fonda juridisko formu, paplašināt administrējamo programmu loku un pārtraukt tiešu projektu īstenošanu.
Auditā secināts, ka SIF faktiskā darbība ir būtiski paplašinājusies ārpus likumā sākotnēji noteiktā mandāta.
Fonds pašlaik darbojas ne tikai sabiedrības integrācijas un pilsoniskās sabiedrības attīstības jomās, bet arī mediju atbalsta, ģimeņu atbalsta un sociālekonomiskās integrācijas segmentos, kuru tiesiskais regulējums ne vienmēr ir nostiprināts SIF likumā.
PwC norāda, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir fonda dubultā loma, jo tas vienlaikus administrē finansējumu un īsteno projektus.
Auditoru vērtējumā šāda pieeja rada lomu konflikta, interešu konflikta un konkurences kropļošanas riskus.
Tāpat konstatētas pārvaldības modeļa nepilnības, jo SIF padomē dominē politiskie pārstāvji, kā arī nepietiekami attīstīta rezultatīvo rādītāju sistēma.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) uzskata, ka pirms lēmuma pieņemšanas par fonda turpmāko attīstību nepieciešams izvērtēt katra scenārija riskus, ietekmi un efektivitāti.
Vienlaikus ministrs kā vienu no būtiskākajiem nākotnes uzdevumiem minējis SIF depolitizāciju, lai tā darbība būtu mazāk pakļauta politisko izmaiņu ietekmei.
KM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā rosināts pārskatīt SIF padomes sastāvu, tostarp izvērtējot iespēju ministru vietā tajā deleģēt valsts sekretārus.
Tāpat ministrs aicina izvērtēt vairāku programmu nodošanu citām institūcijām.
Starp priekšlikumiem ir Mediju atbalsta fonda administrēšanas nodošana Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, Nevalstisko organizāciju fonda administrēšanas nodošana Valsts kancelejai, bet atsevišķu diasporas programmu pārraudzības nodošana Ārlietu ministrijai.
Darba grupa izvērtēja četrus SIF attīstības scenārijus, sākot no fonda kompetences juridiskas paplašināšanas līdz pat tā darbības izbeigšanai un funkciju sadalīšanai starp ministrijām.
Par optimālāko atzīts trešais variants, kas paredz SIF veidot par centralizētu finansējuma administrēšanas mehānismu nevalstiskajam sektoram, medijiem un citām jomām, vienlaikus atsakoties no projektu īstenotāja lomas.
KM norāda, ka līdz 2027. gada 11. janvārim paredzēts sagatavot konceptuālo ziņojumu ar detalizētu risku izvērtējumu un priekšlikumiem par fonda turpmāko attīstību.
Jau ziņots, ka pērn Zaļo un zemnieku savienības politiķi rosināja apsvērt SIF likvidēšanu, savukārt toreizējās koalīcijas partijas vienojās fondu saglabāt, vienlaikus veicot tā funkciju un administratīvo izmaksu auditu.
Auditu par 27 299 eiro veica PwC.