“Eiropadomē devām mandātu Eiropas Komisijai strādāt pie risinājuma par Krievijas iesaldēto līdzekļu izmantošanu Ukrainas vajadzībām, un tagad norit aktīvs darba pie šī jautājuma,” rakstīts premjeres paziņojumā.

Siliņa paziņojumā norāda, ka labas gribas koalīcija stiprina Ukrainu un iestājas par arī turpmāku spiedienu pret Krieviju.

Vienotā ES un ASV sankciju rīcība jau tagad dod sākotnējos rezultātus – Indija un Ķīna plāno samazināt naftas un gāzes iegādes no Krievijas, ierakstā pauž premjere.

Siliņa arī apgalvo, ka labas gribas koalīcijas līderu vidū palielinās atbalsts Ukrainas enerģētikas sektora aizsardzībai un atjaunošanai, gatavojoties ziemai.

Ierakstā pausts, ka Latvija turpinās nelokāmu atbalstu Ukrainai. Arī 2026. gadā Latvijas militārais atbalsts Ukrainai būs vismaz 0,25% no iekšzemes kopprodukta, raksta premjere.

Kā vēstīts, Siliņa šodien piedalījās labas gribas koalīcijas valstu līderu videosarunā par atbalstu Ukrainai, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Sanāksme bija veltīta aktuāliem jautājumiem par taisnīga un noturīga miera panākšanu Ukrainā, piedaloties arī Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim.

Labas gribas koalīcijā apvienojušās valstis, kas vēlas un ir gatavas sniegt savu ieguldījumu Ukrainas atbalstam.