Siliņa, atskatoties uz Baltijas valstu līderu tiešsaistes sarunām ar Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru, sacīja, ka arvien vairāk iezīmējas centieni “veidot labas gribas koalīciju, kurā varētu piedalīties tās valstis, kuras grib un spēj veidot papildu atbalstu Ukrainai”.

Premjere norādīja, ka netiek izslēgta iespēja, ka arī Latvija varētu sūtīt savus spēkus uz Ukrainu miera uzturēšanai, taču lēmumu pieņemšanā Latvijas nacionālā drošība un nacionālās intereses būs pirmajā vietā, un to saprot arī visas pārējās valstis, kas šīs sarunas veic.

Premjere atzīmēja, ka Latvija ukraiņiem, piemēram, arvien var piedāvāt dažādas apmācību iespējas.

“Mums ir daudzas citas spējas, kā varam palīdzēt ukraiņiem. Šis jautājums ir jāskatās stratēģiskā kontekstā, lai tas nekādā veidā nebūtu pretrunā ar Latvijas interesēm, kuras ir pirmajā vietā,” runājot par iespējamu Latvijas spēku nosūtīšanu uz Ukrainu, teica premjere.

Arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir atzīmējis, ka aizsardzības jautājumu sanāksmē Londonā izskanējis jautājums, piemēram, par Eiropas karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu.

Viņaprāt, Eiropas karavīrus uz Ukrainu var nosūtīt tikai tādā gadījumā, ja varēs izmantot ASV rīcībā esošās spējas – gan militārās, gan ekonomiskās.