Siliņa klāsta, ka tik tāliem gadiem budžets neesot veidots, attiecīgi arī nevarot pārmest izšķērdību.

Viņa uzsver, ka iepriekšējā valdība un Saeima ir lēmusi par valsts budžetu līdz 2028. gadam, tajā skaitā par lielākiem izdevumiem aizsardzībai.

“Jau pieņemtajā valsts budžetā viss ir līdzsvarots ar izdevumiem un tēriņiem. Tāpēc arī mazinājām daudzus bāzes izdevumus līdz 2028. gadam,” sociālajos tīklos raksta politiķe.

Siliņa arī atgādina, ka šajā pavasarī papildus jau valsts budžetā lemtajam, Saeima pieņēma aizsardzības tēriņus 5% apmērā līdz 2030. gadam, pamatojoties uz Valsts prezidenta priekšlikumu, taču iepriekšējās valdības veidotais budžets ir tikai līdz 2028. gadam, un budžeta 2029. un 2030. gadam izstrāde ir jaunās Saeimas un valdības uzdevums.

Atbilstoši aktuālajām prognozēm 2027.- 2030. gada budžeta ietvara sagatavošanai pieejamā fiskālā telpa ir pozitīva tikai 2027. gadā – 80,3 miljoni eiro, bet turpmākajos gados tā ir negatīva – 2028. gadā mīnus 153,3 miljoni eiro, 2029. gadā – mīnus 191,1 miljons eiro un 2030. gadā – mīnus 883,5 miljoni eiro.

Šie skaitļi ir iekļauti FM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju sagatavotajā Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam (FSP) 2026. gada progresa ziņojumā, ko valdībā apstiprināja aprīļa vidū.

FM šodien šos skaitļus atgādināja arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē.

FM arī norādīja, ka fiskālo telpu no 2028. gada samazina banku solidaritātes terminētā pasākuma beigas, bet, sākot ar 2029. gadu, arī 1% iemaksu pagaidu novirzīšana no 2. pensiju līmeņa un 1. pensiju līmeņa termiņa beigas.

Ministrijā arī pauž, ka nemainīgas politikas gadījumā aizsardzības finansējums pēc izņēmuma klauzulas beigām ir 3,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

3% no IKP saskaņā ar Aizsardzības finansēšanas likumu plus 0,5% no IKP saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma grozījumiem, palielinot deficītu.

Savukārt negatīvo fiskālo telpas pieaugumu 2030. gadā FM skaidro ar nepieciešamību 2030. gadā uzturēt aizsardzības izdevumus 2029. gada līmenī.